Domnīcas "Ārzemju attīstības institūts" (ODI) pētījumā atklāts, ka apmēram 60% no nelegālajiem imigrantiem šogad Eiropā ieradīsies, izmantojot tādus paņēmienus kā viltota pase, slēpšanās kravas automašīnā vai vīzā paredzētā termiņa pārkāpšana. Pērn tādu gadījumu bija 35%.
Pirms nākamnedēļ gaidāmā ANO bēgļu un migrantu lietu samita ODI paziņoja, ka šogad Eiropā pa jūru ieradīsies 330 000 nelegālo imigrantu salīdzinājumā ar 1,1 miljonu pērn.
Domnīca tomēr skaidroja, ka šis skaitlis Eiropas politikas veidotājiem var radīt nepareizu priekšstatu, ka nelegālās migrācijas krīze ir beigusies, jo netiek ņemti vērā imigranti, kas Eiropā ierodas, izmantojot slēptus līdzekļus.
"Lai arī, pavirši skatoties, šķiet, ka Eiropā ieradušos cilvēku skaits ir sarucis, Eiropā pa slēptiem ceļiem ieradušos cilvēku skaits nav mainījies, un tas, domājams, pieaugs," norādīja ziņojuma autore Marta Foresti.
"Šie slēptie ceļi var būt bīstamāki un apgrūtina valdību spēju uzraudzīt migrāciju un plānot efektīvu atbildi," viņa piebilda.
Kopš 2014.gada Eiropas valstis ir apņēmušās tērēt 1,7 miljardus eiro stingrākai robežkontrolei, tostarp Lielbritānijai plānojot būvēt mūri Francijas ziemeļu ostas pilsētā Kalē, lai apturētu nelegālo migrantu iekļūšanu kravas mašīnās, kuras dodas uz Lielbritāniju.
Vairāk nekā 15 miljardi eiro ir iztērēti, slēdzot divpusējas vienošanās, kā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) un Turcijas līgumu nelegālās imigrācijas mazināšanai.
"Diskusijas sabiedrībā parasti koncentrējas uz Eiropu sasniegušo migrantu radītajām izmaksām," Foresti atzina labdarības organizācijai "Thomson Reuters Foundation".
"Migrācijas ierobežošanas un samazināšanas izmaksas reti ir uzmanības centrā," viņa uzsvēra.
Nelegālie imigranti, kas izmanto slēptos ceļus, parasti nāk no salīdzinoši turīgākām valstīm, galvenokārt vidēju ienākumu valstīm, kurās, pēc Pasaules Bankas datiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu cilvēku ir starp 4036 ASV dolāriem (3586 eiro) un 12 475 dolāriem (11 084 eiro).
Lai arī robežkontrole un divpusējas vienošanās var būt efektīvas, īstermiņā samazinot migrācijas plūsmas noteiktos maršrutos, ilgtermiņā tās neattur cilvēkus no došanās ceļā, norādīja Foresti, piebilstot, ka migranti šādos gadījumos vienkārši izmanto citus maršrutus.
"Pretēji tam, ko mēs redzam visā Eiropā, legālo maršrutu palielināšana ir vienīgais veids, kā prognozēt plūsmas un pieņemt pragmatiskus lēmumus par labāku migrācijas vadību," skaidroja pētniece.