"Tas ir tests Baltijas valstīm - vai kopā tikai dziedam, vai spējam arī realizēt nopietnus tautsaimnieciskus projektus. Esmu pārliecināts, ka tas mums izdosies," pauda Kučinskis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī LDz šajā projektā nedrīkst stāvēt malā. Uzņēmuma pienākums ir palīdzēt realizēt šo projektu.
Premjers norādīja, ka dzelzceļš Latvijā joprojām ir politisks jautājums ar lielu tautsaimniecisku un arī sociālu nozīmi. "Mainās funkcijas, maršruti, kravu saturs, perspektīvā arī sliežu platumi, bet dzelzceļš ir un būs!" uzsvēra Kučinskis.
"Politiķiem bieži prasa uzburt vīzijas. Tas nozīmē parādīt nākotni, kuras vēl nav un varbūt nekad nebūs. Es šodien uzdrīkstēšos izstāstīt savu vīziju par LDz. Tas ir konkurētspējīgs uzņēmums, kura pakalpojumu cenas ir elastīgas un lēmumi par tām tiek pieņemti dažu dienu, vēlams, dažu stundu laikā. LDz nesākas un nebeidzas pie sliedēm, tas sākas pie viena un beidzas pie cita pasūtītāja durvīm. Pa vidu var būt gan Rīgas, Ventspils, Liepājas vai jebkura cita osta. Var būt arī cits transporta veids. Tas ir Latvijas kā tranzītvalsts lielākais potenciāls. Ātri un efektīvi, bez resoru strīdiem, greizsirdības un, piedodiet, birokrātiskas ķēmošanās," klāstīja Ministru prezidents.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka LDz vadībai jādomā biznesa kategorijās un tā nevar būt pakļauta birokrātiskam vai politiskam spiedienam. "Tā ir rīcības brīvība un reizē atbildība valsts un sabiedrības priekšā," piebilda Kučinskis.
Kā ziņots, šā gada 7.septembrī Briselē kopuzņēmuma "RB Rail" padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta "Rail Baltica" realizēšanā. Visi projekta iepirkumi tiks dalīti trīs grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.
Satiksmes ministrijā pauda, ka padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar "RB Rail" centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga "RB Rail" un kas tiek veikti pēc "RB Rail" izstrādātiem iepirkuma principiem.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par "Rail Baltica" darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī "RB Rail" valdes locekļu iecelšana. Patlaban gan domstarpības esot atrisinātas.