Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi Moldovas karavīru apmācībā, par šā mācību kursa norisi ir atbildīga NBS Instruktoru skola Cēsīs, piesaistot instruktorus no citām NBS vienībām.
Trešajā no četriem mācību kursiem par instruktoriem darbojās NBS Instruktoru skolas štāba virsseržants Vilnis Karlsbergs un Mārupes novadā bāzētā Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona apmācību instruktors virsseržants Dainis Ceirulis. Abi dienestā ir jau vairāk nekā 20 gadu.
Metodika, kas izprotama pieredzējušiem karavīriem
Vilnis Karlsbergs Ukrainā šogad pabijis jau divas reizes, kad bijis arī mācību kursu priekšnieks. Viņš stāsta, ka uz katru divas nedēļas ilgo mācību kursu brauc četri instruktori no Latvijas, kuri ikreiz ir kuratori jeb treneri sešu Ukrainas karavīru apmācību grupai. Tik maza mācību grupa ir daļa no metodikas, kas tiek pielietota, lai pēc iespējas īsākā laikā pēc iespējas efektīvāk sasniegtu mācību mērķi.
"Metodes, ko lietojam militārā pedagoga iemaņu apmācībā, līdzinās civilajā pasaulē plaši pazīstamajām koučinga metodēm, kad ar jautājumu palīdzību un paša apmācāmā iesaisti tiek panākts, ka viņš pats ātri vien pamana savas kļūdas, izstrādā savu rīcības plānu un neatkārto tās," skaidro V. Karlsbergs.
Apmācību metodiku, ko 90. gadu vidū uz Latviju atveda Dānijas instruktori, Latvijas karavīru apmācībā izmanto jau kopš 1997. gada, un tā paredz, ka instruktoram nevis tiek norādīts, ko viņš dara pareizi vai nepareizi, bet ļauj pašam nonākt pie secinājumiem un rīcības plāna.
"Te lieti noder arī videoieraksts, ko veicam ikkatrā nodarbībā, un arī pārējo apmācāmo viedokļa uzklausīšana," piebilst Dainis Ceirulis. Viņš Ukrainā pabijis vienu reizi, bet jau paspējis novērtēt Ukrainas karavīru augsto motivāciju apgūt jaunas prasmes un degsmi atgriezties karadarbības zonā, lai turpinātu aizstāvēt savu dzimteni.
Raksturojot apmācības procesu, V. Karlsbergs skaidro, ka mācību metodika ir balstīta uz pašnovērtējumu un pašmotivāciju. "Mūsu vadītā apmācību kursa metodes veido karavīra izpratni par attiecīgo iemaņu apgūšanas nepieciešamību – nevis tāpēc, ka tas rakstīts reglamentā, bet ļauj saprast būtību. Visa kursa laikā tikai vienu dienu stāstām teoriju par nodarbības struktūru un veidiem, kā to vadīt. Visu pārējo laiku apmācāmie praktiski vada nodarbības un mācās darot, piedzīvojot veiksmes un neveiksmes."
Ar šo metodiku tiekot arī nošauti divi zaķi uzreiz – karavīri vienlaikus apgūst gan instruktora iemaņas, gan vēl papildus jaunas militārās prasmes. "Lai vadītu nodarbību, tai jābūt ar jēgu. Tātad katrs kursants katru dienu novada vienu nodarbību par kādu no militārajām tēmām, piemēram, ieroču lietošanu, kaujas iemaņām, pirmās palīdzības sniegšanu un citām kaujas laukā nepieciešamām prasmēm. Lai spētu šīs tēmas kvalitatīvi pasniegt citiem, viņam pašam tās pamatīgi jāapgūst. Rezultātā kursa beigās iegūstam 24 sagatavotus instruktorus, kuri vēl papildus apguvuši militārās prasmes," stāsta V. Karlsbergs un piebilst, ka mācību process bijis ļoti intensīvs – darba diena beigusies tikai astoņos vakarā, bet kursanti mācījušies arī nakts stundās.
Apmācāmie – gan kājnieki, gan pavāri
Mācību poligons, kur kārtējās mobilizācijas gadījumā vienlaikus notiek aptuveni 7000 Ukrainas karavīru apmācība, ir lielākais Eiropā. Tas atrodas Ļvovas apgabalā, Jarovivas rajonā, apdzīvotā vietā Stariči. Šajā poligonā ir mācību bāze visiem militāro profesiju veidiem – kājniekiem, pavāriem, tankistiem, sakarniekiem, mediķiem u.c. Arī Latvijas karavīru vadīto militāro pedagoģiju apguva visdažādāko profesiju pārstāvji vecumā no 20 līdz pat 50 gadiem.
"Kursanti bija ar atšķirīgu iepriekšējo pieredzi. Pašā pirmajā kursā, kas notika šogad martā, grupā bija gan brīvprātīgie, gan mobilizētie, gan regulārās armijas karavīri, bet augusta kursā tie jau bija tikai profesionālā dienesta karavīri. Liela daļa no viņiem pirms tam bija dienējuši brīvprātīgo bataljonos un nolēmuši iestāties regulārajā armijā, lai turpinātu aizsargāt savu valsti. Viņi savu civilo karjeru – cits jurista, cits inženiera – nomainīja pret militāro dienestu," stāsta štāba virsseržants V. Karlsbergs un piebilst, ka ļoti novērtējis bijušo brīvprātīgo lēmumu krasi mainīt savu dzīvi.
Novērtē NATO standartus
Ukrainas karavīri ļoti labprāt pieteikušies latviešu vadītajam kursam, jo šis ir NATO kurss, kura sertifikāta iegūšanai nevajag angļu valodu. Ar ukraiņu atzinību Latvijas instruktori saskārušies vairākkārt.
"Pirms uzsākām darbu mācību kursā, mums bija dota iespēja vērot Ukrainas armijas mācības. Kad pārvietojāmies pa poligonu, mūs visur pieminēja kā NATO delegāciju. Ne Latvijas, bet tieši NATO," smaidot atceras D. Ceirulis. Savukārt V. Karlsbergs piebilst, ka reiz apmācību grupu apmeklējis mācību bāzes komandieris un, pavērojis sava karavīra vadīto nodarbību, atzinis: "Ar tādu metodiku mēs pat muļķi apmācīsim! Šis ir jāņem "bruņojumā"!"
Arī D. Ceirulis stāsta, ka Ukraiņu karavīri atzinuši mācību metodiku par ļoti efektīvu. "Ja pirmajā kursa dienā bija vīri, kuri kautrējās pat iepazīstināt ar sevi, tad jau nedēļas beigās viņi droši stāvēja auditorijas priekšā un atraktīvi vadīja nodarbību," teic D. Ceirulis un piebilst, ka pieaugušu cilvēku nevar iemācīt ar pavēlēm. Jādod pareizie instrumenti, lai viņu atvērtu un dotu ticību saviem spēkiem. Ukraiņi atzina, ka šādi sagatavots instruktors divu nedēļu laikā tikko jauniesauktos varēs sagatavot par kaujasspējīgiem karavīriem.
"Karadarbības zonā pabijušie karavīri ļoti novērtē to, ko nozīmē labi apmācīts karavīrs, tāpēc viņi jo īpaši novērtēja šādu apmācības kursa nozīmi un sagatavotu instruktoru nepieciešamību. Teicu, ka tagad viss atkarīgs no viņiem pašiem – kādus karavīrus viņi sagatavos, tādi tie turpinās dienēt un tādi nokļūs karadarbības zonā. Tāpēc viņiem ir jābūt pārliecībai, ka šiem cilvēkiem var uzticēties," stāsta V. Karlsbergs.
Kursantu vidū bijuši arī karavīri, kuri tieši piedalījušies karadarbībā. Viens no kursantiem kaujā zaudējis kāju, bet pats lūdzis iespēju turpināt dienestu, lai iegūtās zināšanas un pieredzi varētu nodot citiem.
Viena valoda kopīgam mērķim
Vaicāti, vai tas, ka mācību process notika krievu valodā, nav radījis ētiskas problēmas, Latvijas karavīri atzīst, ka krievu valodas izvēlei bijuši praktiski apsvērumi. Ne visi Ukrainas karavīri prot angļu valodu, un, ja to tomēr lietotu, tad tulka piesaiste patērētu daudz laika un daudz kas, iespējams, pazustu tulkojumā.
Lai raksturotu ukraiņu karavīru attieksmi pret šo jautājumu, V. Karlsbergs citē kādu Ukrainas armijas augstāko instruktoru, kurš pirmā kursa noslēguma parādē teicis šādus vārdus: "Ja Krievijā ražoti ieroči mums palīdz sakaut pretinieku, kāpēc tos nelietot? Ja mēs, savā starpā runājot krievu valodā, spējam uzvarēt pretinieku, kāpēc ne?"
Karš salauž likteņus
Sarunās ar Ukraiņu karavīriem mūsu karavīri ne mirkli nav izjutuši viņu šaubas par savām spējām vai nepieciešamību doties uz karadarbības zonu. Jebkurš no viņiem bijis motivēts aizstāvēt dzimteni. Par to diskusiju nav bijis – visi karavīri bija pārliecināti, ka jādodas karot.
Lai gan Ļvova atrodas nosacīti mierīgā zonā, 1300 km no Doņeckas, tautas patriotisms ir jūtams ik uz soļa. Ļvovā uz ielām redzami brīvprātīgo ziedojumu vākšanas punkti.
Apmācāmo vidū bijuši karavīri, kuriem karadarbība sagriezusi kājām gaisā visu dzīvi. "Bija karavīri, kuri nolēma nepalikt okupētajās teritorijās, kā rezultātā zaudēja savus īpašumus. Vairākiem ģimene un draugi palika Krimā un Doņeckā. Šie karavīri ar nožēlu atzina, ka Krievijas propaganda tik ļoti sagrozījusi palicējiem galvu, ka viņi tic Krievijas mediju "patiesībai". Rezultātā pat tiek izšķirtas ģimenes," teic D. Ceirulis.
"Televizoru skatījāmies ļoti reti, ziņās ik pa brīdim atgādināja, ka notiek karadarbība. Blakus pilsētiņā bija kapi, kuros redzējām svaigas kopiņas, virs kurām plīvoja Ukrainas karogs," stāsta V. Karlsbergs.
Gandarījums par paveikto
Instruktori atzīst, ka no ukraiņu karavīriem guvuši vērtīgu informāciju par mūsdienu kara vešanas īpatnībām un taktiku, kas lieti noderēs mūsu karavīru apmācībā.
Abi ir gandarīti par paveikto darbu, jo uzskata, ka Latvija tādējādi dod savu artavu Ukrainas militāro spēju uzlabošanai. "Mūsu ieguldījums nav mazs, jo katrs no apmācītajiem instruktoriem tālāk mācīs simtiem citu karavīru. Ja mēs, kuri pirms 25 gadiem mācījāmies no citiem, paši būvējām savu armiju un apmācību sistēmu, tagad spējam dalīties pieredzē un būt noderīgi, tas dod gandarījumu."
