Maijā un jūnijā saņemti iesniegumi, lūdzot atļauju nomedīt 42 roņus, tos nošaujot. Šie bijuši pirmie precedenti, kad Latvijā tiek lūgta atļauja roņu skaita ierobežošanai sociālekonomiskās interesēs.
Izvērtējot citu iesaistīto iestāžu sniegto informāciju, kā arī Latvijas, Igaunijas un Dānijas vadošo roņu ekspertu teikto, DAP nolēmusi, ka patlaban atļaujas roņu medībām neizsniegs.
Galvenais iemesls lūgumu noraidīšanai ir datu trūkums par roņu nodarītajiem zaudējumiem un to populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Ir arī neskaidrības par limitētu medību piemērotību roņu nodarīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai un medībām alternatīvu metožu izmantošanas iespējām.
DAP skaidro, ka tajās Baltijas jūras reģiona valstīs, kur ir atļautas roņu medības, kvota tiek noteikta, ņemot vērā roņu populācijas lielumu un datus par nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem. Šādi dati par Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šobrīd nav pieejami.
Tāpat arī citu valstu pieredze ar roņu medībām liecina, ka roņu medību kā zvejniecībai nodarīto zaudējumu mazināšanas rīka efektivitāte nav viennozīmīgi vērtējama. Turklāt praksē ieviešot šādas medības, atsevišķos gadījumos sugu noteikšanas problemātikas dēļ pelēkā roņa vietā tiek nogalināti daudz retāk sastopamie pogainie roņi. Nereti dzīvniekus tikai ievaino vai sakropļo, nevis nogalina, norāda eksperti.
Meklējot risinājumus roņu un zvejniecības konflikta mazināšanai, līdz 2019.gada rudenim ir plānots izstrādāt roņu aizsardzības plānu. Izstrādājot šādu sugas aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu, varēs noteikt, vai un cik lielu daudzumu roņu būtu pieļaujams medīt Latvijas piekrastē.
DAP atgādina, ka pelēkais ronis ir Latvijā nemedījama un īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzību vienlaikus nosaka arī tā sauktā Biotopu direktīva un Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija jeb HELCOM.