Šķirošana ir dabai draudzīgs atkritumu apsaimniekošanas veids, jo sašķirotie atkritumi tiek nodoti tālākai pārstrādei. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums vides sakopšanā un saudzēšanā, jo atkritumi netiek gadu desmitiem uzglabāti slēgtos poligonos. Turklāt šķirošana iedzīvotājiem nerada papildu izdevumus – sašķiroto atkritumu izvešanu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi veic bez maksas.
Mūsdienās būtu grūti iedomājams tāds dzīvesveids, kura rezultātā nerastos sadzīves atkritumi. Plastmasas un stikla pudeles, polietilēna maisiņi, dažādi iepakojumi, pārtikas atliekas – tā ir neatņemama "modernā" cilvēka dzīves sastāvdaļa. Kāda izskatītos pasaule, ja netiktu nodrošināta atkritumu savākšana, šķirošana un otrreizējā pārstrāde?
Iespēja šķirot atkritumus ir ikvienam Pierīgas iedzīvotājam
Zilajā konteinerā, kas paredzēts papīram un kartonam, drīkst mest visu veidu papīra un kartona materiālu, iepakojumu no kartona un papīra, piemēram, kurpju kastes, brokastu pārslu kārbas, avīzes, žurnālus, biroja papīru, grāmatas utt. Nedrīkst mest vinila tapetes, vienreizējas lietošanas traukus, čipsu pakas, saldējuma papīru, laminētu papīru, olu iepakojumu no papīra, dzērienu kartona iepakojumu jeb t.s. tetrapakas u.tml.
Pašvaldības slēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuri spēj piedāvāt un nodrošināt atkritumu šķirošanu. Būtiski, ka par šķiroto atkritumu apsaimniekošanu nav jāmaksā ne pašvaldībām, ne iedzīvotājiem, to nodrošina apsaimniekotājs, tādējādi iegūstot bezmaksas izejvielas otrreizējai pārstrādei.
Atkritumu šķirošanas konteineri atrodami visās Pierīgas pašvaldībās, bet šķiroto atkritumu savākšanas laukumi ir Baldones, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Krimuldas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Stopiņu, Ādažu un Babītes novada teritorijās, kā arī Jūrmalā. Šie konteineri izvietoti gan daudzstāvu namu pagalmos novadu centrā, gan ciematos un apdzīvotās vietās.
Atkritumu šķirošanas iespēja privātpersonām, iegādājoties šim nolūkam paredzētus maisus vai pasūtot atsevišķus konteinerus, pieejama Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mārupes, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadā. Garkalnes novadā šāds pakalpojums būs pieejams nākamgad.
Kāpēc šķirot?
Dzeltenajā konteinerā, kas paredzēts PET pudelēm, drīkst mest plastmasas (PET) dzērienu pudeles, kurām nav nepieciešams noņemt korķīšus un etiķetes, jo pārstrādes procesā visas nevajadzīgās sastāvdaļas tiek atdalītas. Nedrīkst mest mazos čaukstošos maisiņus, vienreizējas lietošanas traukus, jogurta, krējuma un margarīna trauciņus, čipsu pakas u.tml. iepakojumu, ar pārtikas produktiem pildītus iepakojumus, rotaļlietas, sadzīves priekšmetus, putuplastu, pudeles, kurās bijis šķīdinātājs vai citas ķīmiskas vielas, kas nav sadzīves ķīmija.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia" pārstāve Dace Jansone stāsta, ka šķirošana samazina gan atkritumu izvešanas izmaksas, gan poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, taupa neatjaunojamos dabas resursus, to skaitā arī naftu, ko izmanto, lai iegūtu pirmreizējās izejvielas, piemēram, plastmasu.
Taupīta tiek arī enerģija, jo sašķirotos atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei, kuras laikā enerģijas patēriņš ir ievērojami mazāks nekā pirmreizējās ražošanas procesā.
Ievietojot sašķirotos atkritumus tiem paredzētās tvertnēs, tiek atvieglota arī to tālākā pārstrāde. Proti, atkritumi šajā gadījumā ir sausi un tīri no piemaisījumiem, ko ne vienmēr var nodrošināt, šķirojot atkritumus uz vietas pārstrādes rūpnīcās pēc izņemšanas no sadzīves atkritumu konteineriem, kuros kopā tiek samesti papīri, plastmasa, ēdiena atliekas.
Biedrības "Zaļā josta" vadlīnijās teikts, ka sašķirotie atkritumi, piemēram, plastmasas pudeles un polietilēns, veci medikamenti, baterijas, sadzīves tehnika un ķīmiskas vielas, nenonāk dabā un nepiesārņo vidi, neradot draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai. Otrreizējai pārstrādei der pat tādi kaitīgi atkritumi kā nolietotas autoriepas.
Apģērbus un traukus, kas pašiem vairs nav nepieciešami, var nodot labdarības veikalos vai organizācijās, kuras palīdz trūkumā nonākušajiem. Tādā veidā iespējams ne tikai pasargāt vidi no lieka atkritumu daudzuma, bet arī palīdzēt kādam, kam tas nepieciešams.
Konteineri jāuzrauga vai jāslēdz
Lai gan atkritumu apsaimniekotāji regulāri informē par atkritumu šķirošanas noteikumiem, ar neatbilstošu atkritumu ievietošanu šķirošanai paredzētajos konteineros sastopas teju katrā novadā. Vairāku pašvaldību pārstāvji, piemēram, Ķekavā, Salaspilī, Carnikavā, norāda, ka cīnās ar nepiemērotu atkritumu mešanu šķirotajiem atkritumiem paredzētajās tvertnēs. Tas arī ir iemesls, kāpēc šīs tvertnes nav pie visām daudzdzīvokļu mājām, jo tajās tiek mests viss bez izņēmuma, un šādā gadījumā atkritumu apsaimniekotājs neveic bezmaksas izvešanu. Ja atkritumu šķirošanu vēlas realizēt pie pilnīgi visiem namiem, jānodrošina konteineru uzraudzība, bet tas prasa cilvēku resursus.
Kā stāsta Ķekavas novada Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika, Ķekavā atkritumu šķirošana aizsākta pirms desmit gadiem. Šajā laikā situācija krietni uzlabojusies, tomēr vēl joprojām atkritumu šķirošanai paredzētajās tvertnēs tiekot ievietoti neatbilstoši priekšmeti, un garāmbraucošie autovadītāji reizēm konteineros izmet atkritumus, ko nevēlas ievietot savā piemājas atkritumu tvertnē. Nereti tie esot pat būvgruži.
Salaspils novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Balcerbule norāda, ka negodprātīgas iedzīvotāju attieksmes dēļ daļa atkritumu šķirošanai paredzēto konteineru atrodas zem slēdzamām nojumēm, kurām piekļūt var tikai konkrēto namu iemītnieki.
Vai kļūstam atbildīgāki?
Daudzviet apdzīvotās vietās izvietoti tā sauktie “zaļie zvani”. Zaļajā konteinerā, kas paredzēts stiklam, drīkst mest stikla burkas un pudeles, kuras pirms tam izskalotas (mazgāt ar mazgāšanas līdzekli nav nepieciešams). Nedrīkst mest netīru stikla taru, spoguļu stiklu, stikla un keramikas traukus, automašīnu stiklu un pudeles, kas satur plastmasas piemaisījumu, ‒ tās jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Marss" pārstāve Elīna Saulīte norāda, ka pozitīvas pārmaiņas atkritumu šķirošanas jomā vērojamas jau vairākus gadus. Izmaiņas šajā jomā, protams, nesusi arī likumdošanas sakārtošana, nodrošinot šķiroto atkritumu savākšanas tvertņu pieejamību. Augusi sabiedrības atbildība un iniciatīva, arī iedzīvotāji nereti jautājot, kad viņu dzīvesvietas tuvumā būs iespēja šķirot. "Turklāt – jo tuvāk Rīgai, jo cilvēku izpratne par vides aizsardzību ir lielāka, šķirošana – atbildīgāka."
Ikšķiles novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca atklāj, ka novadā atkritumu šķirošanas iespēja tiek nodrošināta jau 13 gadus. Šobrīd šķirošanai paredzētās atkritumu tvertnes atrodas 15 vietās Ikšķiles novadā, arī pie pašvaldības ēkas. Konteinerus plānots izvietot vēl 16 adresēs.
Arī I. Šulca piekrīt apgalvojumam, ka sabiedrība kļūst izglītotāka un atbildīgāka. Neatsveramu pienesumu sabiedrības informēšanā sniedzot skolu un bērnudārzu iesaistīšanās atkritumu šķirošanā. Izglītības iestādes rīkojot dažādus konkursus, akcijas, klases vāc makulatūru, šķiro atkritumus. "Bērni pārnāk no skolas un mājās vecākiem māca, kā pareizi jāšķiro atkritumi, nododot tālāk informāciju, ko paši uzzinājuši."
Ikšķiles iedzīvotāja Ruta uz tvertni atnesusi papīru. Sieviete stāsta, ka atkritumus šķiro regulāri. "Konteinerus biju pamanījusi jau sen. Ja godīgi – šķita, ka atkritumu šķirošana ir sarežģīta, laikietilpīga un nav domāta man. Ģimenē interesēties par šo iespēju sākām pēc tam, kad dēlam skolā bija jāpiedalās vides projektā. Šobrīd šķirošana kļuvusi par ierastu procesu. Nu jau viens otru palabojam, ja kāds plastmasai paredzētajā konteinerā grib mest jogurta trauciņus."
Vaicāta, vai iedzīvotāji kļūst atbildīgāki vides jautājumos, Ruta atbild apstiprinoši. "Jau pagājis vairāk nekā gads, kopš šķirojam atkritumus. Sākumā draugi smējās, ka esam kļuvuši par zaļā dzīvesveida piekritējiem, tagad daži no ironizētajiem atkritumus sākuši šķirot paši. Esmu pamanījusi, ka pieaug to kaimiņu skaits, kuri uz tvertnēm dodas ar sašķirotiem atkritumiem."
Izglītības iestāžu pienesumu novērtē arī Stopiņu novadā. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa norāda, ka skolēni ir aktīvi atkritumu šķirotāji, iesaistās informatīvās akcijās. Arī no pārējo iedzīvotāju puses atsaucība esot liela, šobrīd novadā šķiroto atkritumu tvertnes pieejamas 14 vietās, un cilvēki šķirošanas iespēju aktīvi izmanto.
Savukārt Mārupes novadā uzņēmums "Eco Baltia Vide" jau trešo gadu rīko akciju "Uzņemies šefību pār stikla šķirošanas konteineru", un Mārupes skolēni ir aktīvi konkursa dalībnieki. Viņu uzdevums ir rūpēties par izvēlētās tvertnes piepildīšanu ar stikla burkām un pudelēm, turklāt jāuzrauga, lai konteinerā netiktu mesta netīra stikla tara, keramikas trauki, automašīnu stikli, spoguļu lauskas. Tas jādara tāpēc, lai stikls būtu bez piemaisījumiem un to varētu nodot otrreizējai pārstrādei.
Lai popularizētu atkritumu šķirošanu, vasaras sākumā Mārupes novadā norisinājies arī fotoorientēšanās konkurss "Stikla skrējiens."
Dace Jansone piebilst, ka akcija "Uzņemies šefību pār konteineru" norisinās ne tikai Mārupē, bet arī Babītē, Salaspilī un Ādažos.
Atkritumu šķirošana ir joma, kurā būtiska visu paaudžu iedzīvotāju iesaistīšanās, lai rūpes par vidi ilgtermiņā dotu acīm redzamu labumu – mazāku atkritumu apjomu poligonos un vairāk atkritumu, kas nodoti otrreizējai pārstrādei.
