– "Cerību māja" piedzīvojusi atklāšanu, vai visi darbi jau pabeigti?
– Darbi nekad nebeidzas, kā jau tas ir katrā mājā. Esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kas atsaukušies mūsu aicinājumam un ziedojuši gan naudu, gan mantas – segas, spilvenus, mēbeles un citas lietas mājas iekārtošanai. Tā lielā mērā ir gatava klientu uzņemšanai, taču noderētu vēl gultas veļas komplekti, drēbju skapji. Mums palīdzēt pieteicās arī organizācija "Esi draugs!". Viņi atveda saimniecības preces un pārtiku, kā arī plāno sakārtot ēkas apkures sistēmu. Patlaban apkure ir uz elektrību, kas ir ļoti dārgs prieks. Arī citi mājas iekārtošanas darbi vēl turpinās, līdz ziemas sezonai būtu labi, ja varētu pabeigt ēkas siltināšanu.
– Kādus pakalpojumus piedāvā "Cerību māja"?
– Pie mums var saņemt divus pakalpojumus. Viens ir atelpas brīža pakalpojums vecākiem, kuru ģimenē ir bērns vai pieaugušais ar invaliditāti. Valsts apmaksātās programmas ietvaros iespējams nepilngadīgu bērnu atstāt pie mums pieskatīšanai līdz 30 dienām gadā. Ja vecāki vēlas bērniņu atstāt ilgāk, arī tas ir iespējams, tikai jāpiemaksā. Ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, aptuvenās diennakts izmaksas šim pakalpojumam ir ap 40 eiro.
Mājas pirmais stāvs veltīts atelpas brīža pakalpojumam, un vienlaicīgi šeit varam izmitināt četrus cilvēkus. Mums ir savs transports, plānojam klientus vest arī uz dažādām attīstošām nodarbībām "Cerību spārnos".
Otrais ir atbalsta pakalpojums jaunajām māmiņām, kas nonākušas krīzes situācijā. Šim pakalpojumam atvēlēts viss ēkas otrais stāvs. Atbalsts māmiņām paredzēts trim mērķa grupām: jaunietēm ar zemām prasmēm, kam nepieciešama uzraudzība bērna aprūpē; māmiņām, kas nākušas no krīzes centriem un vēlas mainīt dzīvi un izvairīties no iepriekšējās vides, kur nereti sastopama vardarbība un alkoholisms. Tāpat arī piedāvājam palīdzību grūtniecēm, kuras palikušas bez tuvinieku atbalsta.
Esam jau sagaidījuši pirmos iemītniekus, ar kuriem strādās sociālais darbinieks, trīs aprūpētāji un citi speciālisti.
Kaut arī darbi pie ēkas un teritorijas iekārtošanas vēl turpinās, “Cerību māja” ir gatava uzņemt pirmos klientus.
– Vai krīzes situācijās mammas var vienkārši braukt uz šejieni vai pirms tam jānokārto formalitātes?
– Lai mēs varētu sniegt pakalpojumu, visam jābūt pamatotam dokumentos. Ierastā kārtība ir tāda, ka klientus pie mums nosūta krīzes centri un sociālie dienesti. Taču, ja pie mums ieradīsies mamma ar lūgumu palīdzēt, protams, neteiksim – nē, jums nav vajadzīgo papīru. Pieņemsim mammas arī šādos gadījumos un formalitātes kārtosim pēc tam.
Esam izsūtījuši informāciju par mūsu pakalpojumiem visiem Latvijas sociālajiem dienestiem, un interese ir liela.
– Vai mammām paredzēta mācību programma, kas palīdzēs viņām nostabilizēties patstāvīgā dzīvē?
– Mums ir vadlīnijas, ko ņemt par pamatu, taču katrai mammai tiks izstrādāta individuāla programma atbilstoši viņas vajadzībām. Meklēsim, kas ir viņu stiprās puses, prasmes, ko varētu attīstīt, un piesaistīsim attiecīgus resursus. Šī mums nebūs pilnīgi jauna pieredze, jo arī uz "Cerību spārniem" ir nākušas māmiņas, kam nepieciešams atbalsts. Jau tad sapratām – vajadzīga 24 stundu uzraudzība, lai strādātu pilnvērtīgi un spētu panākt pozitīvu rezultātu. Piemēram, nepilngadīgām mammām, kas nākušas no sociālās aprūpes namiem, bieži prasmes ir, bet tās ir neattīstītas.
– Kāds ir šīs ēkas stāsts? Kā ieguvāt to lietošanā?
– Māja pieder Helēnai Barkerei – vācietei, kas pašlaik dzīvo Skotijā. Sākumā viņa pati šeit dzīvoja, taču tad viņai nācās pārcelties uz Skotiju, un radās jautājums, ko ar ēku darīt. Vispirms bija iecere ierīkot šeit viesu namu, taču neizdevās šo ideju īstenot. Tad draugi ieteikuši organizēt šeit kādu sociālo pakalpojumu. Interesējoties par sociālo pakalpojumu sniedzējiem Siguldas novadā, tika uzrunāta biedrība "Cerību spārni".
Nekas nenotiek nejauši, un, uzzinot par šo piedāvājumu, mums uzreiz bija skaidrs, kādiem pakalpojumiem šeit vajadzētu būt. Noslēdzām līgumu un saņēmām māju lietošanā uz 10 gadiem. Ja spēsim pierādīt pakalpojumu nepieciešamību ilgtermiņā, vēlāk varēsim māju iegūt biedrības īpašumā.
Mūsu rīcībā ir ne tikai galvenā ēka, bet arī klēts, garāžas un 3 ha zemes. Darbus iesākām ar teritorijas sakopšanu. Darāmā bija ļoti daudz. Uz "Cerību mājas" atklāšanu bija ieradusies arī saimniece, un viņa brīnījās, kā mēs tik īsā laikā bijām paspējuši tik daudz ko sakārtot. Pašlaik mūsu rīcībā ir divas siltumnīcas, dārzs, kartupeļu lauks, esam iekopuši arī puķu dobes.
Kopā ar “Cerību spārnu” jauniešiem izveidots ne tikai sakņu dārzs un siltumnīcas, bet arī krāšņas puķu dobes.
– Kur dārzs, tur daudz darāmā. Kā spējat apsaimniekot plašo teritoriju?
– Divas reizes nedēļā uz šejieni brauc jaunieši no "Cerību spārniem". Viņiem līdzi ir darbu vadītājs, kas parāda, kas un kā darāms. Viņš māca jauniešiem, kā pārstrādāt dārza labumus, gatavot krājumus ziemai. Arī mammas, kas šeit dzīvos, iesaistīsies darbos, tostarp pašas mācīsies mājas soli – ēst gatavošanu, uzkopšanu un tamlīdzīgi.
Plānojam uz šejieni pārvest arī zirgu, kas pieder biedrībai un tiek izmantots terapijās.
Priecājamies par katru, kurš piedāvā palīdzību, jo darba šeit nekad netrūkst. Kaut vai zāles pļaušana – teritorija ir liela, un zāle jāpļauj regulāri. Turklāt mums nav traktora, bet ir ar roku stumjamais pļāvējs. Tā kā, ja kāds vēlas izkustēties svaigā gaisā un dot savu ieguldījumu "Cerību mājas" uzturēšanā, mēs ļoti priecāsimies.
– Kas pašlaik notiek ar "Cerību sētu" – vietu, kur nākotnē plānots veidot kopienu cilvēkiem ar invaliditāti?
– Izvērtējot spēku un varēšanu, "Cerību sētai" patlaban tiek veltīta mazāka uzmanība, jo vajadzēja atvērt "Cerību mājas" pakalpojumu, taču darbi turpinās. Pašlaik gandrīz jau ir izveidots piebraucamais ceļš, un biedrības rīkotajā pasākumā "Kalniešu spēles" 10. septembrī līdzekļi tiks vākti tieši "Cerību sētai", lai varam turpināt darbus.
– Kā vērtējat valsts un sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti?
– Ilgstoši darbojoties šajā jomā, redzu, ka attieksme ir uzlabojusies. Piemēram, kādreiz nebija bērnu invalīdu kopšanas pabalsta, taču tagad mammām, kas rūpējas par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tiek maksāts pabalsts, no kura maksā arī sociālo nodokli. Kopš ieviests apmaksāts asistenta pakalpojums, arī biedrībā jūtam, ka vairāk bērnu tiek atvesti uz nodarbībām.
Bērni ar invaliditāti ir ļoti dažādi. Cilvēkiem, kas ar to nesastopas ikdienā, parasti šķiet, ka invaliditāte pārsvarā nozīmē kustību traucējumus. Taču biedrībā redzam, ka bieži tie ir cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem. Par laimi, Siguldas novadā ir pieejama speciālā izglītība. Bērnudārzā "Pasaciņa" ir grupiņa bērniem ar garīgās veselības traucējumiem, savukārt Mores skolā jau 2006. gadā pēc mūsu iniciatīvas tika izveidotas speciālās izglītības klases. Tagad Morē ir četras šādas klases, un Siguldas novadā vecāki var justies droši, ka viņu bērniem būs pieejama izglītība.
Ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu mēs sniedzam sociālos pakalpojumus ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, kā arī jauniešiem un pieaugušajiem ar invaliditāti, un tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts vecākiem un tuviniekiem.
– Esat galvenā atbildīgā persona par visiem projektiem. Kā atpūšaties?
– Varbūt tas būs neprofesionāli, ko tagad teikšu, taču arī brīvdienās esmu šeit, atpūšos, ieejot siltumnīcā, padarot kādu vajadzīgu darbu. Viss, kas šeit notiek, ir mans un manas ģimenes dzīvesveids. Patiesībā nemaz nejūtos tā, ka man vajadzētu no tā visa atiet nost un atpūsties. Iespēja atbraukt šeit ar ģimeni un kaut ko padarīt – tas man sagādā lielu prieku.
“Cerību mājā” ir iekārtota virtuve, kur jaunās māmiņas varēs pašas iemācīties gatavot ēdienu.