Viņš teica, ka tieši tik lielā mērā, cik cilvēki attālinās no kristīgajām saknēm, vietu var ieņemt materiālisms, izlaidība un politiskā elkdievība.
"Materiālisti un racionālisti ir nolieguši dzīvības pastāvēšanu pēc nāves. Paradoksāli, bet no šī nolieguma neradās daudz laimīgāka dzīve," teica Kintana, norādot, ka tas novedis pie cerības neesamības šajā dzīvē. "Cilvēks ir radīts mūžīgajam un pārlaicīgajam. Esam radīti mūžībai," viņš uzsvēra.
Svētajā Misē apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs aicināja pārdomāt savu dzīvi un tās apstākļus. "Mūsu esībai ir jēga tad, ja no tās neizslēdz pārdabisko. Mēs ticam, ka šīs zemes dzīve ir orientēta uz mūžīgo dzīvi. Marijas debesīs uzņemšana mums atgādina to, kāds ir mūsu liktenis," teica Kintana. Viņš norādīja, ka Jaunava Marija ir paraugs, kuram sekot, un aicināja ticīgos lūgt, lai viņu dvēseles būtu līdzīgas viņas dvēselei. Kintana atzīmēja, ka svarīgi ir pieņemt Dieva līdzību, kas redzama citos. "Pieņemt Dievu nozīmē pieņemt citus, kuriem vajadzīga palīdzība," viņš norādīja.
Kintana uzsvēra arī to, ka kristieši nav aicināti noslēgties no dzīves, bet tieši pretēji - aktīvi piedalīties sociālās un politiskās aktivitātēs. Garīdznieks arī novēlēja, lai visi svētceļnieki, kuri sasnieguši savu mērķi, to sasniedz arī mūžībā.
Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs uzsvēra, ka caur viņu svētkos Aglonā klātesošs ir arī pāvests Francisks. Kintana pauda prieku par "lepnumu, ar kuru Latgale kopj savu seno ticību", kā arī uzsvēra to, cik nozīmīgi ir tas, ka svētkos ieradušies arī pareizticīgie un luterāņi.
Svētajā Misē pirmdien piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Parlamenta spīkere arī piedalījās Svēto Rakstu lasījumos dievkalpojuma laikā.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki 11.-15. augustā ir gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā - starptautiskas nozīmes svētvietā Latvijā - pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.
Tradicionāli svētku kulminācija ir 14. un 15. augustā. Šajās dienās Aglonā pulcējas desmitiem tūkstošu ticīgo. Tāpat Aglonas svētkus apmeklē valsts augstākās amatpersonas. Aglonas svētku laikā kārtību nodrošinās vairāki desmiti policistu, zemessargu, bet par apmeklētāju veselību rūpēsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi.
Pirmās svētceļnieku grupas Aglonā ieradās jau ceturtdien. Par spīti tam, ka svētku kulminācija iekrīt sestdien un svētdien, organizatori prognozē - pasākuma apmeklētāju skaits būs līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Tā, piemēram, 2015. gadā svētkus apmeklēja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.