Tāpat tiesas sēžu datumi nozīmēti vēl divām lietām – 31. oktobrī un 14. novembrī, bet divās lietās izskatīšanas datumi vēl nav zināmi, ziņo LETA.
2015. gada beigās tiesā nonāca kopumā pieci pieteikumi, kuros prasības priekšmets bija lūgums uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt laulību starp viendzimuma personām. Tiesa lēma vienu pieteikumu pieņemt un ierosināja lietu, tomēr četrus pieteikumus tiesa nepieņēma, kā rezultātā blakus sūdzības nonāca AT. Tagad prasījumu priekšmeti ir mainīti, runa ir par ģimenes attiecību reģistrēšanu.
Savukārt AT atcēla zemākas instances lēmumu nepieņemt pieteikumu saistībā ar laulības reģistrēšanu starp viena dzimuma personām. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu, jo līdzpieteicējām nav no tiesību normām izrietošu subjektīvu tiesību prasīt reģistrēt laulību starp viena dzimuma personām. AT Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atcēla. AT piekrita Administratīvās rajona tiesas tiesneša secinājumam, ka patlaban normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības noslēgt laulību viena dzimuma personu starpā, līdz ar to līdzpieteicējām nav subjektīvo publisko tiesību prasīt laulības reģistrāciju.
Tomēr tālāk AT secināja – ja personu mērķis nav tieši un vienīgi laulības reģistrācija, bet personas vēlas panākt viņu kā viendzimuma personu ģimenes attiecību atzīšanu, reģistrāciju un aizsardzību, pieteikuma priekšmets lietā ir jāinterpretē plašāk. Proti, šāds pieteikuma priekšmets ir par administratīvā akta izdošanu par viena dzimuma divu personu ģimenes attiecību juridisku reģistrēšanu.
Savukārt, vērtējot šādu personu prasījuma plašāko interpretāciju, ir noskaidrojams, vai liegums reģistrēt šādas partnerattiecības nepārkāpj Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi.
Advokāts Aldis Alliks portālam "Apriņķis.lv" norāda – šāda prasība ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, kuras 110. pantā lasāms, ka "valsts atbalsta un aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka viendzimuma laulības mūsu zemē nav atļautas. Ja kādam ir šādas vēlmes, tas jādara kādā citā valstī."
Alliks šādu lēmumu saista ar kopējo liberālās morāles virzību, kurā tiek uzsvērts, ka cilvēka dzimumam, tautībai nav nozīmes, bet pastāv vienota, visupieņemoša sabiedrība. "Agrāk bija vienota padomju tauta, tagad izveidojusies šā uzskata ģenētiska modifikācija. Tas ir neoliberālais totalitārisms, manā skatījumā tā ir zinātniskā komunisma un marksisma – ļeņinisma pārveidota versija."
Advokāts norāda – fakts, ka runājam par šīm tēmām, ir mērķtiecīgu darbību rezultāts. "Acīmredzot cilvēkiem, kuri pieder seksuālajām minoritātēm un viņu lobijiem ir milzīgi finansiāli līdzekļi, kurus tērēt sava dzīvesveida popularizēšanai. " Ar dažādu organizāciju starpniecību, kuras darbojas arī Latvijā, cilvēki pamazām tiekot pieradināti pie domas, ka tas ir atbalstāmi, tam tiekot tērētas lielas summas. Spilgts piemērs tam esot praids jeb homoseskuāļu atbalsta pasākumi.
"Ja cilvēki tam nepretosies, bet tikai gauži nopūtīsies, šausminoties krogos vai virtuvēs, pretējā puse ies tālāk, pieprasot savas tiesības, jo viņiem bezkaunības pietiek," pauž Alliks. "Turklāt kā pamatojums viendzimuma laulību atzīšanai kalpos piemēri no citām Eiropas valstīm, kurās tas jau ir atļauts, un fakts, ka šādas savienības atzīst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Vienā vārdā – tas ir spiediens, kas uz Latviju tiek un tiks izdarīts, arvien atklātākā un brutālākā veidā."
Situāciju, pēc Alda Allika teiktā, varētu mainīt tikai pati sabiedrība, bet "ja lielākā tautas daļa ir spiesta domāt par izdzīvošanu un lauzīt galvu par to, kā pabarot ģimeni vai varbūt vispār pamest valsti, ja netiek apmierinātas cilvēka pamatvajadzības, tad pieaug vienaldzīgo skaits. Ja tiek uzlaboti cilvēku dzīves apstākļi, tad tauta var sākt domāt par kādām citām tēmām, ne tikai izdzīvošanu. "
Advokāts norāda – ja paliekam vājāki kā nācija, to noteikti kāds izmantos savās interesēs. "Austrumu kaimiņi to varētu izmantot militāri, bet Rietumi – uzspiežot savas vērtības, kuras, pēc manām domām, latviešu tautai nav vajadzīgas. Ar dažādām pretošanās kustībām esam pierādījuši, ka protam sevi aizstāvēt reāla kara apstākļos, bet situācijās, kad notiek informatīvais karš un smadzeņu skalošana, kļūst sarežģītāk – katram ir jādomā pašam. Ja nedomājam kritiski, pat nepamanām, ka esam jau uzvarēti."