Ekspedīcijā piedalījās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētnieki Dr. ģeol. Jānis Karušs, Dr. ģeol. Māris Krievāns, Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Mg. sc. ing. Agnis Rečs un ģeoloģijas bakalaura studiju programmas students Reinis Pāvils.
Uz Rasela ledāja viņi veica ģeofizikālos mērījumus, kā arī ievāca ledus un ūdens paraugus no virsledāja un pieledāja ezeriem. Kopējais ievākto paraugu skaits pārsniedz divus simtus. Tāpat pētnieki izstaigāja plašu pieledāja teritoriju un ievākuši augsnes un nogulumu paraugus un to analīzei nepieciešami vismaz vairāki mēneši. Iegūtie dati zinātniekiem ļaus noskaidrot zemledāja reljefa izmaiņas, iekšledāja tuneļu izplatības likumsakarības un tādus ekoloģiskus jautājumus, kā augšņu veidošanos pēc ledāja atkāpšanās, aļģu un ciānbaktēriju attīstību gan virs paša ledāja, gan pieledāja ezeros. Tāpat arī tiks analizēta cilvēku un dabisko procesu rezultātā radīto kvēpu ietekme uz ledāju kušanu Grenlandē.
Tā kā īstu tumsu pētnieki nepiedzīvoja, aktīva darbošanās un paraugu ievākšana parasti notika 16 stundas diennaktī. Ilgākā paraugu vākšana noritēja pat 26 stundas pēc kārtas. Neskatoties uz nogurumu, skarbiem apstākļiem un bīstamām ledus plaisām, ievākto paraugu apjoms pārsniedzis plānoto. Izdevies pat iegūt paraugus no ilggadīgā sasaluma un apraktajām augsnēm, kuru veidošanos bija pārtraukusi pieledāja ezera līmeņa celšanās un ledājūdeņu nogulumu uzkrāšanās.
Ekspedīcijas dalībnieks K. Lamsters stāsta, ka pirmie elpu aizraujošie iespaidi radušies, jau pārlidojot Grenlandes ledus vairogu: "No 11 km augstuma novērot, kā liela daļa ledus vairoga virsmas kūst, ir patiesi grandiozi. Ledus virsmu kušanas zonu izraibina spilgti zilu virsledāja ezeru un upju tīkls. Tik blīvu un zarotu virsledāja upju tīklu ir grūti iedomāties."
Kā stāsta pētnieks, Grenlandes ledus vairoga kušana šā gada aprīlī sākusies īpaši strauji, un jūlijā ledus virsmas kušana ir ietekmējusi gandrīz 50% no visa ledus vairoga platības. "Uz Rasela ledāja novērojām, kā iespaidīgs ūdens daudzums, plūstot pa virsledāja upēm, kuras izgrauzušas ledū kanjonveidīgus padziļinājumus, dobji šņācot, ietek ūdensrijējos – vertikālās ledāja akās. Ceram, ka ar ģeoradaru iegūtie mērījumi, ļaus pilnvērtīgāk izprast ledājūdeņu plūsmu ledājā un zem tā," stāsta pētnieks.
Kā atklāj ekspedīcijas dalībnieks J.Karušs, viens no spilgtākajiem iespaidiem ekspedīcijā bija pētījumu vietas attālums prom no civilizācijas: "Ziemeļbriežus, lapsas un zaķus, kuri nebaidījās no cilvēkiem, novērojām pat nometnē. Ziņkārīgo lapsu dēļ pārtikas krājumi katru dienu tika rūpīgi noglabāti zem akmeņu kaudzes."
Ekspedīcijas laikā uzņemts vairāk par 2000 fotogrāfijām, no kurām labākās drīzumā būs aplūkojamas izstādē. Ekspedīcijas norise tika filmēta, un no gandrīz piecu stundu gara video materiāla plānots izveidot dokumentālo filmu.
Turpmākais ekspedīcijas dalībnieku mērķis ir nākamā vai aiznākamā gada janvārī un februārī doties uz Antarktiku un veikt pētījumus Ukrainas Vernadska polārstacijas apkārtnē. Ekspedīcijas uz polārajiem apgabaliem tiks realizētas regulāri, un nākamajā vasarā pētnieki plāno atgriezties arī Islandē, kur pētījumi uzsākti jau divās iepriekšējās ekspedīcijās.
