Sešu gadu vecumā Artai tika atklāta ģenētiska slimība, kas padara muskuļus vājus, tomēr līdz sestajai klasei meitene mācījās vispārizglītojošā skolā, jo kaite īpašas problēmas nav radījusi. Laikam ritot, saslimšana progresēja, un Arta turpinājusi izglītoties mājmācībā, jo spēka pārvietoties kļuvis arvien mazāk.
Nu jau četrus gadus Arta pārvietojas tikai riteņkrēslā. Veselība strauji pasliktinājusies pārdzīvojumu dēļ, kad negadījumā ar velosipēdu cietusi Artas vecākā māsa, kura pēc nelaimes arī pārvietojas riteņkrēslā. Tomēr jaunā māksliniece Arta Teivāne pierāda, ka riteņkrēsls nav šķērslis sapņu īstenošanai, ka mākslai nav robežu un veselības problēmas nevar apspiest radošu garu.
Arta interesējas ne tikai par mākslu, bet arī par modi, turklāt meitene izveidojusi savu blogu "Helloarta.com" – vietni, kur apraksta savas radošās gaitas, publicē jaunākos darbus, dalās savas dzīves nozīmīgākajos notikumos. Radīts arī neliels interneta veikaliņš, kurā var iegādāties Artas radītos pierakstu blociņus. Pašmācības ceļā jaunā censone apguvusi arī japāņu valodu.
Māksla interesē jau kopš bērnības
Izlaidumā kopā ar ģimeni
Meitene atklāj, ka interese par radošām nodarbēm bijusi jau bērnībā. Astoņu gadu vecumā Arta uzsākusi mācības Ķekavas mākslas skolā. Lai gan sākumā vecāki pret meitenes aizraušanos izturējušies mazliet skeptiski, radošie panākumi ģimeni pārliecinājuši – mums aug mākslinieks!
Artas mamma Vita stāsta, ka meita, absolvējot pirmo gadu mākslas skolā, pat ieguvusi tiesības tajā mācīties bez maksas, jo bijusi labākā skolniece savā grupā.
Artas ģimene milzīgu paldies saka visiem skolotājiem, kuri braukuši pie meitenes uz mājām, veltījuši savas pūles un laiku tam, lai bērns varētu iegūt pilnvērtīgu izglītību. Arta atklāj, ka interese par mācībām un pārliecība par savām spējām radusies, tieši apgūstot zinības mājmācībā. "Skolotājām bija laiks, ko veltīt tieši man, izskaidrot to, ko nesaprotu. Pēkšņi atklāju, ka man padodas arī matemātika! "
Lai gan veselības problēmu dēļ Arta tikusi atbrīvota no vidusskolas gala eksāmeniem, meitene izvēlējusies nokārtot centralizētos pārbaudījumus angļu un latviešu valodā – ar domu, ka nākotnē sertifikāti varētu noderēt. Un patiešām – tas izrādījies tālredzīgs lēmums, jo augstie eksāmenu rezultāti ļāvuši iegūt stipendiju studijām Amerikā.
Pasaule sadodas rokās, lai palīdzētu
Zīmēšana uz papīra un ar datoru, dizains, modes pasaules aktualitāšu pārzināšana – tas viss ir neatņemama Artas dzīves sastāvdaļa. Gluži loģiski radies jautājums par to, kur turpināt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas.
Diemžēl ne Latvijas Mākslas akadēmija, ne arī citas augstskolas mūsu valstī nepiedāvā apgūt ar mākslu saistītas profesijas neklātienē, bet iespēju studēt pilna laika programmā apgrūtina Artas veselības stāvoklis. Kā stāsta jauniete, Mākslas akadēmijas telpas nav piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Tomēr Arta nav atmetusi studijām ar roku, un tikušas meklētas jaunas iespējas. Pētot augstskolu piedāvājumu internetā, meitene atradusi informāciju, ka mākslas universitāte Savannā, Džordžijas štatā ASV, piedāvā bakalaura programmas arī neklātienes studentiem.
Pateicoties augstajiem rezultātiem vidusskolas gala eksāmenos un pašas radītajiem darbiem, Arta tikusi uzņemta universitātē, turklāt ieguvusi stipendiju, kas daļēji nosegusi mācību maksu četriem studiju gadiem. Daļu naudas sagādājusi jaunietes ģimene, tomēr ar to nav bijis pietiekami.
Lai savāktu atlikušo naudu studijām ASV, Artas draugi sarīkojuši labdarības koncertu Ķekavas novada Doles Tautas namā. Pasākumā piedalījušies gan Ķekavas mācītājs Arnis Eltermanis un vietējā jauniešu centra vadītāja Linda Vaškevica-Veita, gan tādi mūziķi kā Jānis Šipkēvics un Kārlis Būmeisters jeb Kaža. Pateicoties ģimenei un līdzcilvēkiem, meitenes sapnis par studijām kļuvis par realitāti.
Ģimenes atbalsts – iespēja realizēt sapņus
Lai arī Arta ir cīnītāja un visu sasniegusi saviem spēkiem, tas nebūtu iespējams bez ģimenes atbalsta.
Artas mamma Vita atklāj, ka ilgu laiku neatsverams palīgs ģimenei ikdienas gaitās bijusi vecmāmiņa, kura nesen devusies mūžībā. Pēc šī notikuma meitenes mamma pametusi darbu, lai varētu rūpēties par Artu un viņas māsu, palīdz arī otra omīte, kura dzīvo kaimiņos.
Sieviete teic, ka esot stipra un nelaimes, kas skārušas viņas bērnu veselību, nav iemesls nolaist rokas vai krist depresijā. Ģimene dodas ceļojumos, ekskursijās, apmeklē izstādes un koncertus, veido video par kopīgi piedzīvoto. Dzīve turpinās.
Artas studiju procesā iesaistījusies visa ģimene. Lai arī jaunā māksliniece studējusi neklātienē, darba bijis daudz. Papildus tādiem mākslas priekšmetiem kā veidošana un zīmēšana nācies apgūt arī matemātiku, antropoloģiju un amerikāņu literatūru.
Katru mēnesi Arta saņēmusi studiju plānu un veidojamo mākslas darbu aprakstu, turklāt darba process bijis jāfotografē, jāfilmē un jāatrāda pasniedzējiem. Bez vecāku atbalsta tas nebūtu iespējams. Tā kā meitenei muskuļu atrofijas dēļ ir problēmas ar muguru un tajā ievietots titāna stienis, Arta nespēj ilgstoši sēdēt, tāpēc darbu tapšanā savu roku pielikusi arī mamma, palīdzot kaut ko izgriezt, pielīmēt vai izkrāsot, protams, tikai Artas vadībā un sekojot līdzi mākslinieces izstrādātajai idejai. Meitenes mamma demonstrē medūzu, kas veidota no izlocītām stieplēm, – tās veidošanā iesaistījies arī Artas tētis. Šī saime pavisam noteikti pierāda to, cik patiesi ir vārdi, ka ģimene – tas ir spēks!
Pēc bakalaura grāda iegūšanas Arta mazliet atpūšas un mēģina saprast virzienu, kurā turpmāk darboties, jo plānu ir daudz. "Turpināšu zīmēt. Noteikti gribētos izmēģināt roku arī modes lauciņā, bet laiks rādīs!" jaunā māksliniece ir noskaņota optimistiski.
