Jau ziņots, ka patlaban Latvijā roņi ir īpaši aizsargājami, bet izņēmuma gadījumos DAP var izsniegt atļauju aizsargājamu sugu medīšanai. Nesen no kādas zvejnieku sabiedrības pārvalde saņēma pirmo lūgumu atļaut roņu medības - Carnikavas novadā bija iecerēts nomedīt 20 dzīvniekus.
Lēmums pārvaldei bija jāpieņem jūlija sākumā, bet tagad termiņš, līdz kuram jāizlemj, vai pirmo reizi Latvijā atļaut roņu medības, ir pārcelts par diviem mēnešiem.
Roņu medības ir atļautas, piemēram, Igaunijā un Somijā, tomēr Latvijā diskusijas atduras arī pret jautājumu, ka šobrīd nav pat zināms, cik daudz roņu Latvijas piekrastē mīt. Tāpat nav precīzu datu, cik lieli ir zvejniekiem nodarītie zaudējumi.
"Ir tā, ka paši zvejnieki nemaz neziņo par šiem nodarītajiem zaudējumiem. Normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kā tas ir darāms un atzīmējams zvejas žurnālos, bet diemžēl šādas informācijas tur nav," telekompānijai atzina DAP pārstāvis Jēkabs Dzenis.
Tikmēr Pasaules dabas fonda eksperti uzskata, ka roņu medības nerisinās situāciju un ir jādomā alternatīvas, kā pasargāt zvejnieku lomus no badīgajiem roņiem.
Patlaban DAP ir iesniegusi Eiropas programmā projektu, lai izstrādātu roņu sugas aizsardzības plānu.
Pēc šī brīža aplēsēm lēmumu, vai atļaut 42 roņu medības trīs Latvijas vietās, pārvaldei jāpieņem līdz augusta beigām.