Viņš stāstīja, ka, ja iepriekšējos gados galvenais akcents bija uz piekrastes zonā esošā piesārņojuma monitorēšanu, tad šogad papildus tiks pievērsta uzmanība biodaudzveidībai piejūras zonā. Tiks veikts papildus monitorings, anketēšanas un citi izpētes darbi.
"Praktiski tas izpaudīsies kā detalizēti papildus monitoringi, anketēšanas un visādi citādi izpētes darbi par to, kas mums notiek piekrastē. Sabiedriskā kārtā mēģināsim to darīt, skatoties gan uz to, kas mums ir sliktās situācijas jeb problēmsituācijas ar bioloģisko daudzveidību vai draudi bioloģiskajai daudzveidībai piekrastē, gan arī palīdzot apkopot datus par to, kas un kur mums ir tas unikālais gan kartējot, gan apkopojot datus par aizsargājamām un īpaši aizsargājamām sugām piekrastē, kas nozīmē, ka mēs iesim ne tikai pa krastu, bet arī kāpām," pauda Ulme.
Tāpat uzmanība tiks pievērsta invazīvām sugām, kuras galvenokārt sastopamas Kurzemes piekrastē. Akcijā tiks apkopota informācija, kas ar šīm sugām notiek, kā arī organizatori mēģinās sagatavot nākamos soļus, lai varētu parādīt un pierādīt, ka ir iespējams situāciju risināt, iesaistoties sabiedrībai.
Ulme informēja, ka akcija notiks piekto gadu, tādēļ varēs izvērtēt, kas tās norises laikā ir padarīts. Viņš norādīja, ka iepriekšējos gados ir apkopota detalizēta informācija, cik daudz atkritumu ir dažādos piekrastes posmos - vairāk nekā puse no tiem ir plastmasas atkritumi, kas prasa akūtus risinājumus. Četros gados akcijas organizatori nonākuši pie apkopojuma par esošo situāciju. Turklāt tiek izvērtēts, kādi varētu būt risinājumi un iemesli katrā konkrētajā vietā piesārņojuma mazināšanā.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves Baibas Zasas teiktā, svarīgi, ka šogad ir parakstīts sadarbības memorands ar Vides izglītības fondu, un kampaņa "Mana jūra" ir ļoti nozīmīga tā komponente.
"Svarīgi atzīmēt, ka kampaņa ir ne tikai pastaiga gar jūras krastu un izklaide ar zināmiem informācijas iegūšanas un apmaiņas elementiem, bet būtībā tas ir sabiedriskais monitorings, kurš tiek īstenots pēc starptautiski atzītām metodēm, piemērojot Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Vides programmas metodiku, iegūti reāli dati, ko ministrija un vides institūcijas tālāk var izmantot, lai ievērtētu problēmas nozīmi," stāstīja Zasa.
Šogad kampaņai "Mana jūra" pievienosies arī Latvijas Universitāte (LU). Tās pārstāve Loreta Urtāne norādīja, ka arī Latvija ir pieņēmusi Baltijas jūras rīcības programmu, kurā ir teikts, ka ne vēlāk kā 2016.gadā iesaistītās puses sāks rīkoties, lai samazinātu biogēnu jeb augu barības vielu ieplūdi Baltijas jūrā. Programmas ietvaros Latvija apņēmusies tuvākajā periodā samazināt 300 tonnu fosfora savienojumu un vairāk nekā 2,5 tūkstošu tonnu slāpekļu savienojumu nokļūšanu jūrā.
"Piekraste ar savām vasaras atpūtas mājām ir trešais lielākais piesārņojuma avots Baltijas jūrai, tāpēc LU sešu valstu sastāvā kopā ar 22 citu universitāšu, pašvaldību un inženiertehnisko firmu pārstāvjiem ir ķērušies klāt un domā, kā samazināt fosfora un slāpekļa savienojumu nokļūšanu jūrā," pauda Urtāne. Turpmāko gadu laikā plānots noskaidrot, ko dara ar notekūdeņiem atpūtas mājās, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas visās valstīs, kāda ir tehnoloģiju sociālā, ekonomiskā un vides ietekme.
LU pārstāvji akcijā pievērsīs uzmanību ne tikai atkritumiem, bet arī aļģēm. Paskatoties cik daudz un kādu sugu aļģes izskalojas jūras piekrastē, varot pateikt, cik piesārņotas ir konkrētās vietas jūrā.
Jau ziņots, ka piektdien, 14. jūlijā, sāksies kampaņa "Mana jūra", kura ilgs līdz 14. augustam. Tās laikā 500 kilometru garumā no Nidas līdz Ainažiem tiks veikts piekrastes zonas monitorings.
Akcija tiek organizēta kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, LU un FEE Starptautisko Zilā karoga programmu.