"Izstāde, kurā atklāti 1941.gada vasarā bez tiesas čekistu noslepkavoto cilvēku likteņi, ir jauns piemineklis nevainīgiem komunistiskā režīma zvērību upuriem. Šo cilvēku vienīgais grēks bija mīlestība pret savu valsti, neiecietība pret okupantiem un vēlme būt brīviem," pauda Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās vēsturniecei Inesei Dreimanei par nenovērtējamo darbu, noskaidrojot šo 99 nošauto un Centrālcietumā aprakto cilvēku likteņus. "Šī izstāde ir ļoti nozīmīga Latvijas vēsturei un patiesības noskaidrošanai, jo padomju propaganda, ar kuru cilvēkus baroja 50 okupācijas gadus, vienmēr ir mēģinājusi slēpt patiesību par staļinisko teroru. Diemžēl šīs propagandas ietekme caur konstruētiem stāstiem daļēji turpina aizmiglot cilvēkus prātus vēl šobaltdien," teica Mūrniece, uzsverot, ka tur var līdzēt tikai fakti.
Baigais gads bija vistraģiskākais laiks Latvijas tautas vēsturē arī tādēļ, ka iezīmēja Latvijas cilvēku apziņā tādu lūzumu, kam diez vai kādreiz ir lemts sadzīt, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. "Šodien mēs skaidri un nelokāmi sakām – Latvija nosoda visus, kuri 1941.gadā un vēlākajos gados bija vainīgi noziegumos pret cilvēci," uzsvēra Mūrniece.
Izstāde veltīta 99 Latvijas iedzīvotājiem - komunistiskā terora upuriem-, kurus pirms 75 gadiem čekisti nošāva un apraka Rīgas Centrālcietumā. Līdz šim zināšanas par šo traģēdiju bija visai paviršas.Tagad Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane pēc divus gadus ilgiem pētījumiem ir noskaidrojusi visu nogalināto vārdus un atradusi arī 56 upuru fotogrāfijas.
Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam mēdz dēvēt par "Baigo gadu". Šī viena gada laikā komunistiskā režīma represīvā iestāde — čeka — arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja — 400. Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941.gadā.