Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas atrada pēc vācu okupācijas varas ienākšanas, apraktus Centrālcietuma pagalmā un pēc ekshumācijas, 6. jūlijā 1941.gadā guldīja Meža kapos, aizsākot "Balto krustu" kapulauka vēsturi.
"Baltajos krustos" guldīti vēl līdz pat 1944.gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120 cilvēku.
Okupācijas muzejs informē, ka 2006.gada novembrī "Balto krustu kapulaukā" atklāja memoriālu "Ēna", ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā pārvērta tēlnieks Jānis Karlovs. Kapulaukā pie lielā krusta pamatnes ir ierakta urna ar Gulaga nometņu vietās paņemto zemi, ko 1990.gadā savāca un uz Latviju atveda represētais Ilmārs Knaģis un viņa domubiedri.
Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6.jūlijā "Balto krustu" kapulaukā organizē piemiņas brīdi.
Svētbrīdi vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme, ar dziesmām kuplinās vīru koris "Tēvija", par jaunākajiem atklājumiem čekas noziegumu izpētē stāstīs Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane.
06.07.2016 11:54
Rīgā pieminēs Baigā gada un Gulaga nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus
Autors BNS
Okupācijas muzejs
Šodien Rīgā, 1.Meža kapu "Balto krustu" kapulaukā tiks pieminēti Baigā gada un Gulaga nometnēs nogalinātie Latvijas iedzīvotāji.Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm, līdzās 14. jūnija deportācijai ir Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: "Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut".