"Patreizējā situācijā tas [referendums] uzreiz neietekmēs latviešus Lielbritānijā, jo pārrunas būs samērā ilgstošas - tiek prognozētas vismaz divu gadu garumā. Bet viennozīmīgi šis rezultāts ir ļoti nepatīkams un mums ir jādomā par jauno Eiropu - jauno Eiropas veidojumu un par to, ka šajā Eiropā visi latvieši būtu drošībā un sociāli aizsargāti," norādīja Reirs.
Ministrs teica, ka ir jādomā par drošu vietu latviešiem Eiropā vispār, nevis tikai par tiem, kuri atrodas Lielbritānijā.
Ministrs pauda, ka nav runa tikai par Lielbritāniju bet, ka "šis piemērs pierāda, ka ir sabiedrībā zudis pašsaglabāšanās instinkts un neatbildīgi politiķi savu mērķu labā, lai šantažētu, piemēram, kā šai gadījumā, Eiropas Savienību, izvirza uzstādījumus, ko pēc tam nevar paši regulēt".
Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.
Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni. Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte referendumā bijusi 72,2%.
Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.
Tāpat vēstīs, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai. "Britu tautas griba ir norādījums, kas ir jāpilda," sacīja Kamerons žurnālistiem pie savas rezidences Londonas Dauningstrītā.
Viņš solīja, ka tuvākajos mēnešos centīsies "stabilizēt kuģi", tomēr uzsvēra, ka līdz oktobra sākumam, kad paredzēta partijas konference, ir jāatrod jauns līderis.