20.06.2016 07:43

Sabiedriskajā monitoringā jeb dabas vērošanā var iesaistīties ikviens

Autors  Jana Babre-Laime
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Dabas graujošo spēku cilvēks vislabāk izjūt jūras un upju krastos, kuru izmaiņas īpaši krasi var redzēt pēc lielām vētrām vai upei pastiprināti sākot grauzt kādu krasta posmu. Krastu monitorings ļauj sekot līdzi krastu līnijas pārmaiņām un plānot ilgtspējīgu attīstību piekrastē. Dabas graujošo spēku cilvēks vislabāk izjūt jūras un upju krastos, kuru izmaiņas īpaši krasi var redzēt pēc lielām vētrām vai upei pastiprināti sākot grauzt kādu krasta posmu. Krastu monitorings ļauj sekot līdzi krastu līnijas pārmaiņām un plānot ilgtspējīgu attīstību piekrastē. Einārs Binders, Ansis Klucis

Sabiedriskais monitorings Latvijā uzsākts 2005. gadā, un, salīdzinot ar pasaules pieredzi, pie mums tā ir jauna sfēra. Tomēr ikviena iedzīvotāja iesaistīšanās dabas vērojumu procesā sniedz milzīgu ieguldījumu dabas saglabāšanā, dažādu teritoriju apsaimniekošanā un ilgtermiņā spēj būtiski ietekmēt vides kvalitāti un daudzveidību.

Kas ir sabiedriskais monitorings?

Latvijā sabiedriskā monitoringa programmas aizsācēja ir Inta Soma, kura darbojas Dabas aizsardzības pārvaldē. Vides pētniece uzsver: lai saprastu, kas notiek ar dabu, lai varētu prognozēt, kurp virzāmies un kā mēs varam ietekmēt dažādus procesus dabā, ir nepieciešama ticama informācija par pārmaiņām vidē ilgākā laika periodā. Šādai informācijai zinātnieki ir devuši apzīmējumu "monitorings", ar to saprotot kāda dabas objekta vai parādības ilgstošus novērojumus ar vienām un tām pašām metodēm, reģistrējot un laika gaitā konstatējot notikušās pārmaiņas, turklāt novērojumu procesā iesaistot arī vietējo sabiedrību.

Intas Somas pieredze liecina, ka cilvēki, iesaistoties sabiedriskajā monitoringā, sāk ievērot un apzināt dabas vērtības, sāk tās aizsargāt un apsaimniekot, izglītojas, tiek motivēti, sadarbojas savā starpā. Iedzīvotājiem ir būtiski sajust pētāmo vides objektu vai teritoriju vērtību un nozīmību, tas mudina cilvēkus pašus brīvprātīgi aizsargāt šīs dabas bagātības neatkarīgi no tā, vai tās iekļautas reto sugu reģistrā vai kā citādi tiek pasargātas arī juridiski.

Šeit darbojas princips – es varu aizsargāt to, ko es saprotu, ko novērtēju. Šādā veidā būtiski pieaug sabiedrības atbildība un līdzdarbošanās dabas aizsardzībā, kļūstot par atbildīgiem saimniekiem. Piemēram, ir bijušas situācijas, kad zemes īpašnieki pēc savas iniciatīvas sakopj teritorijas ap dižkokiem vai cīnās ar latvāņu izplatību.

Pateicoties sabiedrības atsaucībai un novērojumiem, izveidota karte, kurā apzinātas un atzīmētas latvāņu augšanas vietas.Pateicoties sabiedrības atsaucībai un novērojumiem, izveidota karte, kurā apzinātas un atzīmētas latvāņu augšanas vietas.


Somas kundze novērojusi: katram ir sava individuālā dzīves pieredze, un reizēm cilvēkiem šķiet, ka ar šo individuālo pieredzi par to, kā bijis pirms pieciem, desmit un vairāk gadu, pietiek, un nekādi sarežģīti novērojumi – monitoringi – nemaz nav nepieciešami. Tomēr tik vienkāršota pieeja vides aizsardzības jomā neder.

Lai izdarītu secinājumus, pieņemtu lēmumus, ir jābalstās uz konkrētiem faktiem, kas iegūstami, veicot novērojumus dabā. Ja nav uzskatāmu monitoringa datu – pierādījumu tam, ka dabas vērtības tiešām samazinās vai tiek apdraudētas –, zinātniekiem ir grūti pamatot likumdošanas grozījumu nepieciešamību, lai ierobežotu tās cilvēka darbības, kas izraisa sugu un biotopu izzušanu.

Inta Soma norāda, ka zinātnieki vieni paši bez sabiedrības palīdzības nevar veikt šos dabas novērojumus visā Latvijas teritorijā, tādēļ ir nepieciešams sabiedriskais monitorings un sabiedrības iesaistīšanās šajos procesos.

Monitoringu brīvprātīgi un bez atalgojuma veic ieinteresēti cilvēki, kas dzīvo dažādos reģionos un brīvajā laikā vēlas būt dabā, līdzdarbojoties dabas aizsardzībā.

Ikviens ir aicināts līdzdarboties

Galvenais novērojumu mērķis ir iegūt objektīvus datus par dažādu dabas objektu, piemēram, augu, putnu, dižkoku, ūdens vai gaisa kvalitātes, stāvokli. Priekšrocība ir tā, ka cilvēki novērojumus var veikt savā īpašumā, piemājas upītē vai mežā, tādējādi labāk izprotot, kas notiek ar dabu tuvākajā apkārtnē. Vides pētniece Inta Soma norāda, ka reizēm iesaistīšanās dabas monitoringā ir cilvēka retā iespēja pabūt dabā, tāpēc ieguvēji ir visi.

Vaicāta, vai sabiedriskajā monitoringā var iesaistīties ikviens interesents, Somas kundze atbild apstiprinoši, norādot, ka nepastāv nekādi vecuma ierobežojumi, vērot dabu var gan jaunā paaudze, gan seniori – galvenais ir vēlme līdzdarboties un pētīt. Dabas novērojumos iesaistās pat pirmsskolas vecuma bērni, kuri ziemā kopā ar audzinātajām bērnudārzos novēro putnus barotavās un vēlāk datus nosūta kādam no dabas izglītības centriem. Šādi centri atrodas katrā Latvijas reģionā.

Esot arī izglītības iestādes un skolotāji, kuri dabas novērošanu iekļauj skolas mācību procesā, piemēram, mācoties par ķērpjiem, ūdens kvalitāti, sugu bioloģisko daudzveidību. Skolēni aktīvi raksta projektus un zinātniski pētnieciskos darbus par vides novērošanas tēmām. Darbos tiekot izmantoti savāktie dati gan par bebru izplatību Latvijā, gan par koku alejām un dižkokiem, gan par gaisa un ūdens kvalitāti, gan par sikspārņiem.

Sabiedrība var iesaistīties monitoringa programmā, vērojot un ziņojot gan par alejām un dižkokiem, gan vardēm un citiem biotopu iemītniekiem.Sabiedrība var iesaistīties monitoringa programmā, vērojot un ziņojot gan par alejām un dižkokiem, gan vardēm un citiem biotopu iemītniekiem.


Inta Soma stāsta, ka sabiedriskā monitoringa programmas ietvaros notiek jauniešu aktīva iesaiste zinātniskajā darbībā, piemēram, Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas skolēns Jānis Zvirgzdiņš ar darbu "Lapkoku praulgrauža izplatība Viļķenes apkaimē" ieguva pirmo vietu vides projektu valsts olimpiādē un bronzas godalgu vides projektu pasaules olimpiādē Turcijā. Savukārt Toms Lācis no Engures vidusskolas izpētījis Engures pagastā ziemojošos sikspārņus, iegūstot pirmo vietu vides projektu valsts olimpiādē un sudraba godalgu vides projektu pasaules olimpiādē Turcijā.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti izmanto gan sabiedriskā monitoringa metodiskos materiālus, lai veiktu novērojumus dabā saviem bakalaura darbiem, gan arī citu brīvprātīgo iesūtītos datus, piemēram, par dižkokiem un gaisa kvalitāti.

Pētniece atklāj, ka Dabas aizsardzības pārvalde sadarbojas arī ar projektu "Dabas koncertzāle", popularizējot dabas novērojumu veikšanu par dažādām sugām – lapkoku praulgrauzi, gājputniem, sikspārņiem – un aicinot koncerta apmeklētājus šīs sugas vērot arī savā apkārtnē. Būtiski, ka ikviena cilvēka iesaistīšanās, ikviens novērojums dod pienesumu kopējās vides situācijas Latvijā novērtēšanā, sniedzot iespējas prognozēt situāciju dabas aizsardzības jomā arī tuvākajā nākotnē.

To atzinīgi novērtēja arī dabas pētnieki no Kanādas, kad 2009. gadā viesojās Latvijā. Tieši pēc Kanādas parauga uzsākts monitorings mūsu valstī. Ārvalstu kolēģi pauduši patiesu izbrīnu, ka monitoringa veikšanā iesaistījušies dažādu paaudžu cilvēki, un bijuši gandarīti, ka vietējie iedzīvotāji ne vien novēro dabu, bet nepieciešamības gadījumā iesaistās problēmu risināšanā, piemēram, aleju, orhideju pļavu un dižkoku saglabāšanā.

Šobrīd populārākie novērošanas objekti ir latvāņi, baltie stārķi, ķērpji, putni barotavās, dižkoki un koku alejas. Pateicoties sabiedrības atsaucībai un novērojumiem, izveidota karte, kurā apzinātas un atzīmētas latvāņu augšanas vietas. Daļai zemes īpašnieku tas kalpo par mudinājumu cīnīties ar šo bīstamo augu.

Kā uzsākt dabas vērošanu?

Dabas aizsardzības pārvaldes pētniece Inta Soma norāda, ka ikvienam, kurš vēlas uzsākt dabas vērojumus, jāapmeklē Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietne www.daba.gov.lv, kur sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" atrodama gan sabiedriskā monitoringa rokasgrāmata, gan novērojuma protokoli, kurus iespējams izdrukāt un aizpildīt vai aizpildīt elektroniski un nosūtīt Dabas aizsardzības pārvaldei.

Tāpat šajā vietnē ir norādītas katra reģiona kontaktpersonas, ar kurām var sazināties un uzdot visus sev interesējošos jautājumus par dabas vērošanu.

Sabiedriskā monitoringa rokasgrāmatā atrodami apraksti par pētāmajām augu un dzīvnieku sugām, norādes par novērojumu metodēm, drošību pētniecības laikā un novērojumu datu piefiksēšanas protokoli. Dokumentācija nav sarežģīta, galvenais ir vēlme doties dabā un darīt to ilgstoši, topošos pētniekus iedrošina Inta Soma.

Pati vides pētniece dodas izbraukumos pa visu valsts teritoriju, lai informētu sabiedrību par līdzdalību monitoringā, vadot nodarbības skolās un bibliotēkās.