Saules rīts atkārtojas gadu no gada, pārvēršoties rituālā, kas attīra, dod spēku un met stipras laipas no pagātnes nākotnē, savienojot tautas dvēseli ar Paša balto dvēselīti. Lai piešiem šķindot atjāj Jānīts, lai jāņuguns attīra dvēseli un rīta rasa dod jaunu spēku un redzējumu!
Šajā vakarā Turaidas muzejrezervātā nebija skatītāju, visi, kas ieradās, iekļāvās saulgriežu sagaidītāju pulkā. Vispirms tika pīti vainagi un garā ozolzaru vītne, ar kuru apjozt svētku ugunskuru, pēc tam Jāņa mātes un Jāņa tēva sētā ieradās līgotāji, notika sētas aplīgošana, viesu un mājinieku cienāšana ar pīrāgiem un sieru, sadziedāšanās skanēja visos Turaidas pakalnos. Ap plkst. 21.00, nesot ozolzaru viju, visi devās uz Jāņa kalnu, kur notika ugunskura aizdedzināšana. Saulei norietot, ar ugunīgas bultas šāvienu tika aizdegta pūdele.
Gada īsākajā naktī Turaidā notika arī Ozola rituāls – Jāņu rotaļas Jāņu kalnā, nakts vidus rituāls – pērno vainagu atdošana ugunij, danči un Jāņa daudzināšana. Ap plkst. 3.00 Jāņa bērni devās Gaismas ceļā – lāpu gājienā uz Dainu kalnu. Sagaidot saules lēktu, Gaujā tika laists Jāņuguns plosts.
