Pasākuma laikā dalībnieki, kuri būs tērpušies autentiskos Neatkarības kara laiku formastērpos un šaus ar tukšām patronām, skatītāju acu priekšā dosies vāciskās Dzelzsdivīzijas uzbrukumā Cēsīm, taču piedzīvos latviešu Studentu rotas prettriecienu, kura rezultātā Latvijas neatkarības pretinieki 1919. gada kaujas iznākumā bija spiesti bēgt.
Lai parādītu kontrastu starp Latvijas armiju toreiz un tagad, pasākumā būs apskatāma arī moderno Latvijas bruņoto spēku kaujas tehnika. Pasākums būs draudzīgs ģimenēm, bērniem un vecākiem ļaudīm, sola rīkotāji.
"Cēsu kaujas ir pirmais nopietnais pagrieziens mūsu Neatkarības kara cīņās, kas sākās uzreiz pēc Pirmā pasaules kara beigās noslēgtā pamiera starp lielvarām. Tāpēc mēs rīkojamies, lai šos notikumus pienācīgi atcerētos — par gandarījumu un prieku visiem mūslaiku Latvijas iedzīvotājiem," izteicies kauju rekonstrukcijas organizators un vietējais uzņēmējs Renārs Sproģis.
Viņš atgādina, ka visu 1919. gada pirmo pusi Latvijā saimniekoja apšaubāmas leģitimitātes grupējumi, kas sastāvēja no tālaika "zaļajiem cilvēciņiem", kuri bija palikuši pāri no dažādām Pirmā pasaules kara armijām un apakšvienībām. Tikmēr 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas oficiālo varasiestāžu kontrolē esošā teritorija saruka arvien sīkāka un sīkāka. Kārļa Ulmaņa valdība sēdēja Liepājas ostā uz kuģa "Saratov", Latgalē izvērsās komunistu režīms, bet Latvijas vidieni no Grobiņas līdz Ogrei sagrāba vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs, kurš savam piesegam bija izveidojis marionešu valdību Jelgavā ar tautas nodevēju Andrievu Niedru kā premjerministra imitāciju.
Šajā situācijā 1919. gada jūnijā tikko saformētā Cēsu—Valmieras Skolnieku rota, kurā bija gandrīz tikai pusaudži un studenti, apbruņojās ar Igaunijas armijas aizdotajiem šaujamieročiem un apņēmās aizstāvēt savu dzimto novadu. Pēc dažu dienu ilgas apmācības skolnieki tomēr nespēja noturēt Cēsu pilsētu pret Pirmā pasaules kara vācu profesionālajiem kaujiniekiem, tāpēc īslaicīgi atkāpās uz Raunu. Tur viņi apvienojās ar igauņu papildspēkiem un Ziemeļlatvijas brigādi, lai 22. jūnijā dotos prettriecienā. Notika neticamais — Skolnieku rotai izdevās sakaut Dzelzsdivīziju, atgūstot Cēsu pilsētu, un kopā ar sabiedrotajiem viņi tieši Jāņos iemaršēja Cēsīs. Jau pēc dažām dienām pretuzbrukums turpinājās — drīz vien tika atbrīvots Inčukalns, Vangaži un Rīga.
"Mēs ļoti gribam izcelt un parādīt Cēsu kaujas kā pagrieziena punktu, kurā pirmo reizi Latvijas sabiedrība pati sev pierādīja — Latvijas Republika ir spējīga uzveikt par sevi pārāku ienaidnieku. Uzvara pār avantūrista Bermonta karapūļiem un Sarkanās Armijas sakāve Latgalē — pirmsākums šiem sasniegumiem ir Cēsu kaujas, bez kurām nekādi tālāki panākumi nebūtu bijuši iespējami!" uzsver Renārs Sproģis.
