Latviešu folkloras krātuvē atrodas mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, krievu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā. Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt jebkurā pasaules malā un ar dažiem klikšķiem atrastu, piemēram, mīklas par zivīm poliski vai ticējumus par mežu jidišā, šie materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Latvijas bagātības veido visas tautas, kas te dzīvojušas, tādēļ garamantu krājumā pārrakstīšanu gaida 100 000 lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, romu, vācu un latviešu valodās.
"Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir viens no lielākajiem folkloras arhīviem Eiropā. Un tikai tāpēc, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāji daudzas desmitgades entuziastiski vākuši folkloru un to iesūtījuši glabāšanai LFK. Kopīgiem spēkiem pārrakstot mūsu folkloras mantojumu, mēs tam piešķirsim mūsdienīgu papildu vērtību," uzsver LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. "Ja 100 tūkstoši cilvēku uz pusstundu kļūtu par aktīviem Simtgades burtniekiem, kopīgais devums Latvijai apjoma ziņā būtu mērāms vairākos Dainu skapjos."
Par pirmajiem "Simtgades Burtniekiem" preses pasākumā tika aicināti vairāki kultūras jomu pārstāvji. Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela pārrakstīja kādu lietuviešu tautasdziesmu, dzejnieks Sergejs Timofejevs digitāli atšifrēja krievu častušku, bet muzeja "Ebreji Latvijā" direktora vietniece Marina Gehta savu laiku un valodu prasmes dāvināja, pārrakstot ebreju sakāmvārdu jidišā. Savukārt lībiešu valodas un kultūras pētnieks Valts Ernštreits atšifrēja skaitāmpantu lībiešu valodā.
Latviešu mīklu "Divi vīri kalnā kāpa viens otru nepanāk" pārrakstīja Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta. Viņa pauda gandarījumu par uzsākto projektu un aicināja ikvienu Latvijas valsts iedzīvotāju, tautiešus un draugus ārvalstīs iesaistīties šajā ļoti vajadzīgajā un noderīgajā darbā, uzsverot:
"Latvijas valsts simtgades birojā redzam, ka cilvēki vēlas gan svinēt mūsu valsts simtgadi, gan organizēt šos svētkus. Simtgades gaidīšana ir brīnišķīgs laiks, kad cilvēki ir vēl atvērtāki labiem darbiem. Kopīga vēstures liecību pārrakstīšana tikai apliecina, cik ļoti skaistā, garīgi bagātā un daudzveidīgā valstī mēs dzīvojam, liekot stiprus pamatus nākamajiem simts gadiem. Tagad jebkuram ir iespēja kļūt par 21. gadsimta Krišjāni Baronu un pievienot vērtību mūsu garamantām."
Projekta rīkotāji aicina apmeklēt digitālo platformu lv100.garamantas.lv un palīdzēt pierakstīt digitalizētos materiālus.
