To norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzrunājot fonda "Sibīrijas bērni" rīkotās konferences "75 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas" dalībniekus.
Tas notika pirms gandrīz 30 gadiem. 1987. gada 14. jūnijā cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki-86" sarīkoja akciju pie Brīvības pieminekļa, un šīs akcijas laikā, ignorējot padomju varas aizliegumus, Rīgas centrā sapulcējās ap 5000 cilvēku, lai kopā godinātu upuru piemiņu un Brīvības pieminekļa pakājē noliktu ziedus, atgādināja I. Mūrniece.
Par akciju bija paziņots trimdas latviešiem, par to ar radio programmu "Amerikas balss" un "Brīvā Eiropa" starpniecību informēja visā pasaulē. Tieši šis notikums tiek uzskatīts par Trešās atmodas sākumu Latvijā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Jau gadu vēlāk – 1988. gada 14. jūnijā – Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai – no Brīvības pieminekļa līdz pat Brāļu kapiem – iznesa sarkanbaltsarkano karogu. Bet oktobrī tauta sapulcējās manifestācijā Mežaparkā. Tālākos notikumus mēs visi zinām, un arī tāda nozīme mūsu tautas vēsture ir 14. jūnijam, teica I. Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra to, cik stipra izrādījusies latviešu tauta – lai arī gandrīz ikvienā latviešu dzimtā kāds ir cietis vai gājis bojā izsūtījumā, cilvēki ir spējuši saglabāt ticību neatkarīgai Latvijai.
Saeimas priekšsēdētāja pateicās visiem, kas deportācijās pārdzīvoto cenšas fiksēt, iemiesot grāmatās, filmās, laika liecībās. Īpaši viņa pateicās režisorei un vienai no fonda "Sibīrijas bērni" dibinātājām Dzintrai Gekai par to, ka viņa ar savām unikālajām filmām savulaik aizsāka dokumentēt izsūtīto likteņstāstus, vēsta Saeimas preses dienests.