"Saeimā ir tikai viena partija, kas atbalsta konvenciju. Liberālo spārnu pārstāvošā "Vienotība". Virzot konvenciju uz priekšu, mēs tērēsim spēku un resursus. Liberālā sabiedrības daļa nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu," sacīja ministrs.
Ministrs žurnālistiem pauda, ka juridiskā analīze veikta saskaņā ar valdības doto uzdevumu, un lai tā sasniegtu pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, tā tika publiskota sociālajos tīklos.
Rasnačs uzsvēra, ka apzinās, ka veiktā konvencijas analīze ir izraisījusi zināmu ažiotāžu, taču tā esot novērojama tikai "sabiedrības liberālajā daļā". Sabiedrības lielākajā daļā, kura ir konservatīvi noskaņota, konvencijas saturs nav pieņemams, sacīja Rasnačs.
"Ir vairāki iemesli Latvijai neparakstīt konvenciju – pirmkārt, to ratificējušas tikai 13 no Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai gan parakstījušas 27. Visās valstīs notiek diskusijas par šo jautājumu. Tāpat konvencija paredz "sociālā dzimuma" jeb "gender" uzspiešanu valstim. Konvencija iejaucas domāšanā un iejaucas bērnu izglītībā, nerespektējot bērnu vecāku tiesības izglītot vecākus," sacīja ministrs.
Ministrs tāpat pastāstīja, ka ja LV parakstīs, pat ar atrunu, tas ietvers riskus, ko citas valstis sāk apzināties. Ministrs pauda Polijas piemēru, minot pieņēmumu, ka tuvākajā laikā Polija denonsēs konvenciju.
Rasnačs uzsvēra, ka visi pasākumi, kas aizsargā pret varmākām ir iekļaujami LV likumos, no kuriem lielākā daļa jau ir iekļauti. "Tieslietu ministrijas virsvadībā šobrīd darbojas palīdzības centrs cietušajiem. Ir bijuši un būs pasākumi vardarbības apkarošanā un prevencijā," sacīja Rasnačs, uzsverot, ka ministrija piedāvā darīt visu, lai veiktu vardarbības prevenciju, nepievienojoties konvencijai.
Savukārt domubiedru grupa "Cenzūrai Nē!" TM atzinumā par Stambulas konvenciju saskata pasūtījumu vēlamiem secinājumiem, pirmdien preses konferencē izteicās sabiedrības pārstāvji.
Portāla "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins teica, ka Stambulas konvencijas analīzē redzama loģikas likumu neievērošana un Satversmes sagrozīšana, kā arī argumenti ir "piedzīti" pie vēlamā secinājuma, kas liecina, ka analīze ir pasūtīta. Tādā veidā cenšas radīt iespaidu, ka "cīņa par sieviešu tiesībām ir sieviešu lieta, ka sievietes cenšas uzkundzēties un atriebties, kas rada sava veida šķiru cīņu starp vīriešiem un sievietēm". Viņš uzsvēra, ka sabiedrība, kurā akceptē vardarbību pret sievieti ir nedrošāka visiem. Cīņai par vienlīdzību jābūt visu sabiedrību interesējošai lietai.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperte Dace Kavasa norādīja, ka Stambulas konvencijas interpretāciju var veikt tikai vadoties no konvencijas mērķiem, un mērķis ir novērst vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē, ko nav iespējams īstenot bez dzimumlīdztiesības pasākumiem. Analīzē tiek izmantots arguments, ka valstīs kuras ir parakstījušas vai ratificējušas Stambulas konvenciju, ir lielāks reģistrēto vardarbības gadījumu skaits. TM pasūtītajā Stambulas konvencijas analīzē netiek ņemts vērā, ka reģistrēto vardarbības gadījumu skaits var būt lielāks, kad sievietes apzinās, ko var identificēt kā vardarbību un par to ziņo.
Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnese Kristīne Krūma sacīja, ka no juridiskā viedokļa var viennozīmīgi teikt, ka konvencija vēršas pret vardarbību pret sievietēm. Šīs vērtības iekļautas arī Eiropas Padomes (EP) statūtos, un EP un ANO konvencijās. Par Stambulas konvencijā paustajām vērtībām Latvija vienmēr ir iestājusies un demokrātiskās vērtībās balstītai valstij, pievienošanās konvencijai ir būtiska. Viņa uzskata, ka TM pasūtītā analīze nav juridiski pamatota.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijai nevajadzētu parakstīt Stambulas konvenciju, sacīts Tieslietu ministrijas (TM) ziņojumā, ko valdība skatīs otrdien. "No juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei," sacīts tieslietu ministra Dzintara Rasnača parakstītajā informatīvajā ziņojumā, balstoties uz ārpakalpojumā pasūtīto juridisko analīzi, jo ministrijas speciālisti esot noslogoti.
Ministrs izklāsta, ka Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta "gender" definīcija sociālās teorijas izpratnē.
"Konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz "gender" jeb dzimtes pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt Satversmes 110. pantu, kā arī CL 35. panta otro daļu "gender" sociālās teorijas gaismā. Tas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110. panta 1. teikuma redakciju," pauž ministrs.
Ziņojumā arī norādīts, ka "Stambulas konvencija klaji ignorē gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiek ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem".
Konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, secinājusi TM.
"Ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai, tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā – vienlīdzību likuma priekšā, "a priori" padarot vīriešu diskrimināciju par leģitīmu, turklāt bez jebkāda racionāla pamata," ir viens no ziņojuma secinājumiem.
Jau ziņots, ka tieslietu eksperti kritizējuši juridiskās analīzes saturu.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate uzskata, ka Stambulas konvencijas parakstīšana nerada apdraudējumu Satversmei. Dupate teica, ka Stambulas konvencijā paustais nav pretrunā ar Satversmē ierakstīto ģimenes formulējumu, jo ģimene, pēc viņas teiktā, ir plašāks jēdziens nekā laulība. "Satversmes 110. pants, kas aizsargā ģimeni, aizsargā ne tikai laulībā balstītu savienību. Nevajadzētu jaukt - ģimene ir plašāks jēdziens nekā laulība. Aizsargātas tiek gan ģimenes, kurās cilvēki nedzīvo laulībā, kā arī vientuļās mātes, kuras audzina bērnus," viņa skaidroja.
Dupate norāda, ka Stambulas konvencija neievieš neko jaunu tiesiskajā izpratnē par diskrimināciju uz dzimuma pamata, jo tajā ir pausts tas, kas jau izriet no citām starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija ir pievienojusies, piemēram, ANO Cilvēktiesību konvencija.
12. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība") komentējusi, ka atzinumā redzama Nacionālās apvienības ideoloģijas prezentēšana. Deputātei kā juristei ir kauns par sagatavoto atzinumu, kurā juridiskā zinātne ir sajaukta ar politisko ideoloģiju.