"8. maijs uz mūžiem ir kļuvis par nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Tas sagrāva, tas iznīcināja, un tas bendēja. Valstis un tautas tika pazemotas, tautas tika slepkavotas un pat noslaucītas no zemes virsmas. Arī Salaspils ir šīs traģiskās pagātnes noziegumu atgādinājums un pamudinājums to neaizmirst un nepieļaut," pauda Ministru prezidents, norādot, ka 1941.gadā vācu varas izveidotā Salaspils nometne bijusi vācu okupācijas varas radīta ciešanu vieta, kurā vairākiem tūkstošiem dažādu tautību cilvēku atņemta brīvība, viņi tikuši pazemoti un arī slepkavoti.
Šo memoriālu Salaspils nometnes upuru piemiņai atklāja 1967. gadā.
Savā uzrunā Kučinskis atgādināja, Otrais pasaules karš, kas Eiropā beidzās pirms 71 gada 8. maijā, diemžēl Latvijā un vēl vairākās Eiropas valstīs nenesa nedz brīvību, nedz arī mieru, un tam sekoja vēl gari nebrīves gadi.
"Šajā datumā daudzās pasaules valstīs sākās jauna un labāka dzīve, bet Latvijā vienu okupācija nomainīja cita – padomju okupācija, kas nebija ne par mata tiesu humānāka par iepriekšējo. Jaunie varmākas brutāli apspieda jebkuru brīvības izpausmi. Pat pateikts vārds varēja cilvēku iznīcināt. Latvijas tauta atjaunoja savu valsti un savu brīvību, atbrīvojoties no svešu varu kundzības 20. gadsimta 90. gados," sacīja Kučinskis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Eiropā un pasaulē arī šodien ir saspringta gaisotne, dažādos konfliktos un teroraktos mirst nevainīgi cilvēki.
"Te varam minēt traģiskos notikumus Tuvajos Austrumos, ilgstošo karu Sīrijā, teroraktus Eiropas galvaspilsētās. Arī notiekošais Ukrainas austrumos parāda, ka agresori neko nav sapratuši un neko no vēstures nav mācījušies. Kara upuru un visu cietušo vārdā, aicinu darīt visu, kas mūs spēkos, lai nepieļautu naida un kara šausmu atkārtošanos. Katram ir jābūt drosmīgam un godprātīgam, lai vērstos pret tiem, kas nievā demokrātiju, kas pārkāpj cilvēktiesības un piesmej likumu varu. Mums stingri jāiestājas par Eiropas pamatvērtībām, kas ir mūsu valsts un tautas nākotnes stūrakmens," sacīja Ministru prezidents.