Viena no konvencijas pamatidejām vēsta, ka dzimums ir cilvēka brīva izvēle, nevis bioloģiska noteiktība. Daudziem var rasties jautājums – kā praktiski tas ietekmēs mūsu likumdošanu?
Te būs piemērs, kā gender ideoloģija tiek iedzīvināta Norvēģijas likumos.
Kaut gan oficiāli 76 % Norvēģijas iedzīvotāju ir luterāņi, šajā valstī likumdošanas pamatā nav tradicionālās ģimenes vērtības. Norvēģija ir viena no liberālākajām valstīm geju, lesbiešu un transseksuāļu tiesību jomā. Šobrīd tā ir sagatavojusi grozījumus likumā, kurā pēdējās izmaiņas veiktas pirms 60 gadiem, tādēļ jaunais likumprojekts liberāļu rindās tiek uztverts ar lielu sajūsmu.
Likuma labojumi paredz juridiski atvieglot dzimuma maiņas procedūru. Proti, lai juridiski mainītu dzimumu, turpmāk vairs nevajadzēs veikt medicīnisku dzimuma maiņas operāciju. Pietiks tikai ar iesniegumu attiecīgajā iestādē, kā arī to varēs izdarīt internetā. Turklāt dzimumu šādā veidā varēs mainīt nevis no 18, bet jau no 16 gadu vecuma. Jaunākiem bērniem būšot nepieciešama vecāku piekrišana.
Norvēģijas geju, lesbiešu un transseksuāļu tiesību aktīviste Ingvilda Endestade sajūsminājusies, ka "turpmāk mainīt dzimumu būs tikpat vienkārši kā nomainīt vārdu".
Likumprojektam, kas visticamāk tiks pieņemts ar balsu vairākumu parlamentā, atbalstu paudusi arī organizācija "Amnesty International", norādot, ka Norvēģija vienmēr ir bijusi paraugs citām valstīm minoritāšu tiesību aizsardzības jomā.
Pagaidām gan rādās, ka nav daudz valstu, kas alktu likumdošanā ieviest dzimuma maiņu viena klikšķa attālumā.