"Šādas rindas lasāmas organizācijas "Bezvēsts.lv" mājaslapā. Šiem cilvēkiem nav vienaldzīga citu nelaime, tāpēc jau septīto gadu šī organizācija iesaistās pazudušu cilvēku meklēšanā visā Latvijas teritorijā. Turklāt tas notiek brīvprātīgi, cilvēki par to nesaņem atalgojumu. Par "Bezvēsts.lv" darbu stāsta brīvprātīgo koordinatore Elīna Stepiņa.
Kas ir "Bezvēsts.lv"?
Organizācija "Bezvēsts.lv" tika izveidota 2009. gadā, un tajā darbojas 130 brīvprātīgie – visdažādāko vecumu un profesiju pārstāvji. Visus brīvprātīgos vieno mērķis palīdzēt nelaimē nonākušajiem.
Viena no pirmajām pazušanas lietām bijusi kādas meitenītes meklēšana Jaunciemā. Ierodoties notikuma vietā, organizācijas pārstāvji sapratuši – milzīgu teritoriju apsekošanā ir nepieciešams daudz brīvprātīgo, spēks ir komandā un vienotībā.
Brīvprātīgajiem notiek īpašas apmācības, rūpīgi tiek sekots līdzi arī iesaistīto emocionālajam stāvoklim, jo nākas redzēt nepatīkamus skatus un saskarties ar izmisušo tuvinieku ciešanām.
Organizācijas pārstāve piekrīt apgalvojumam, ka mūsdienās cilvēki pazūd biežāk, tomēr esot jāņem vērā fakts, ka tagad par to tiek vairāk runāts publiski, cilvēki šādu informāciju neslēpj, bet lūdz sabiedrības iesaistīšanos pazudušo meklēšanā.
Katru dienu tiek saņemti telefona zvani no cilvēkiem, kuri ziņo par tuvinieku pazušanu. Pirmais, ko organizācijas pārstāvji noskaidro, – vai ir iesniegts ziņojums Valsts policijā. Nākamais solis – "Bezvēsts.lv" mājaslapā internetā ir jāiesniedz anketa. Pēc ziņojuma saņemšanas brīvprātīgie darbinieki to fiksē un nosūta Valsts policijai. Pieņemtas tiek tikai tās anketas, kuras ir iesnieguši pazudušo tiešie radinieki, lai izslēgtu varbūtību, ka kāds vēlas pajokot. Nereti cilvēki meklējot radus, par kuriem nav informācijas jau vairākus gadu desmitus, piemēram, kāds meklē savu tēvu, ar kuru nav ticies kopš dzimšanas, kāds meklē savu bijušo studiju draugu.
Elīna Stepiņa norāda, ka arī šādos gadījumos cilvēkiem tiek sniegtas konsultācijas un "Bezvēsts.lv" savu iespēju robežās mēģina palīdzēt. Katru gadījumu ir jāizvērtē individuāli un jāapzina visi iespējamie cilvēka pazušanas iemesli, jāsaprot, vai meklētāji konkrētajā gadījumā ir kompetenti un vai ar kādām brīvprātīgo darbībām netiks nodarīts kaitējums izmeklēšanas lietā.
Meklēšana
Izvērtējot iepriekš minētos faktorus, tiek noskaidrotas iespējamās teritorijas, kur cilvēks varētu atrasties. Tiek informēti visi brīvprātīgie, un sākas meklēšanas pasākums. Brīvprātīgo koordinatore uzsver – būtiski ir laikus nokomplektēt vajadzīgos tehniskos līdzekļus, kas sniedz atbalstu meklēšanā un atvieglo brīvprātīgo darbu.
Ja meklēšanas darbi jāveic ūdens tilpēs, tiek izmantotas motorlaivas ar eholotu. Lai neriskētu ar brīvprātīgo drošību, grūti sasniedzamās vietās tiek izmantots boroskops, bet plašāku teritoriju apsekošanai izmanto paraplānu. Meklēšanas iespēju paplašināšanai organizācija vāc ziedojumus kvadrokoptera un termokameras iegādei.
Vasarnīcu un mazdārziņu sakopšanas laikā, arī sēņošanas un ogošanas periodā, lielākam riskam pakļauti vecākās paaudzes cilvēki. Piemēram, kāds apmaldās un vairs nespēj atrast mājupceļu, kādu piemeklē veselības problēmas, pārslodze, atmiņas traucējumi, notiek nelaimes gadījumi. Šādās reizēs cilvēkus nereti atrod tikai pēc ilga laika vai arī neatrod nemaz, jo nav bijis neviena, kas ziņotu par notikušo.
Elīna Stepiņa uzsver, ka reizēm pietiktu tikai ar tuvinieku iesaistīšanos, lai šādas situācijas novērstu. Ir būtiski sekot līdzi savu ģimenes locekļu ikdienas gaitām, nodrošināt vecāko paaudzi ar mobilo tālruni.
Gadījumos, kad cilvēks ir pazudis meža masīvā, tiek veidotas dzīvās ķēdes, meklētāji iet cits citam blakus, jo šādā veidā iespējams aptvert plašāku teritoriju. Brīvprātīgie dalās grupās, kartē tiek iezīmēts konkrētais meža apgabals, kas jāpārbauda. Meklētājiem tiek izdalītas rācijas, lukturi, košas atpazīšanas lentas. Pirms katras meklēšanas visi iesaistītie tiek informēti par drošības jautājumiem un tehniskā aprīkojuma lietošanu.
Cerība mirst pēdējā
Latvijā katru dienu bez vēsts pazūd vidēji divi cilvēki. Šobrīd meklēšanā atrodas vairāk nekā 450 personu, kas pazudušas pēdējo desmit gadu laikā. Pagājušajā gadā par bez vēsts pazudušiem tika izsludināti 730 cilvēki – 576 no tiem tika atrasti, bet 154 cilvēki vēl tiek meklēti.
Brīvprātīgo koordinatore stāsta, ka meklēšanas pasākumi parasti tiek rīkoti nedēļas nogalēs, jo katram brīvprātīgajam ir ikdienas darbs, ģimene, savas vajadzības un pienākumi. Protams, ir situācijas, kad jārīkojas nekavējoties, piemēram, ja ir pazudis bērns vai pastāv lielas iespējas atrast pazudušo. Tādās reizēs tiek apzināti brīvprātīgie un meklēšana sākas. Kamēr pazudušais nav atrasts, pastāv cerība, ka viņš ir dzīvs.
Elīna Stepiņa atklāj, ka tuviniekiem un draugiem šis laiks ir ļoti grūts un ciešanu pilns. Neziņa var sagraut cilvēkus, tāpēc kontakts ar pazudušā radiniekiem tiek uzturēts visu meklēšanas laiku, sniedzot morālu atbalstu, lai cilvēki nepaliktu vieni savās bēdās. Meklēšana turpinās tik ilgi, kamēr ir vietas, ko apsekot, kamēr ir versijas par pazudušā iespējamo atrašanās vietu.
Sabiedrības attieksme
Vai Latvijas sabiedrība ir atsaucīga? Elīna Stepiņa atklāj: "Vēl pirms gada es laikam teiktu, ka nav, taču šobrīd to vairs nevaru apgalvot. Cilvēki sāk izprast lietas nopietnību, pievērš uzmanību sludinājumiem par pazudušajiem, aktīvi iesaistās meklēšanā. Palīdzību saņemam arī no ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, jo pēdējā laikā bijuši vairāki gadījumi, kad mūsu tautieši pazūd ārpus Latvijas robežām. Tā ir laba zīme! Sabiedrību jāturpina izglītot un informēt par šiem jautājumiem."
