Graube uzsvēra, ka viņš piekrīt Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) paustajam viedoklim, ka par obligātā militārā dienesta atjaunošanu var diskutēt, taču jāsaprot, ka tas prasītu pārāk lielu finansiālo atbalstu no valsts un arī ieguldījumus infrastruktūrā.
NBS komandieris norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju -, ir daudz izplatītāka Jaunsardzes un Zemessardzes kustība, un šīs organizācijas pilda lielu daļu funkciju, kuras obligātā militārā dienesta gadījumā tiktu pārņemtas.
Vienlaikus NBS komandieris atzina, ka obligātais militārais dienests būtu nepieciešams, ja rastos lielāks apdraudējums.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka iepriekš Baltijas Asamblejas laikā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) izteica viedokli, ka Latvijas sabiedrībā ir jāturpina diskusija par iespēju ieviest obligāto militāro dienestu valsts pašaizsardzībai.
Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka obligātais militārais dienests ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, tāpēc būtu arī Latvijas sabiedrībā jādiskutē par tā atjaunošanu arī Latvijā. Tāpat Mūrniece uzsvēra, ka Baltijas valstīm nepieciešams daudz nopietnāk un aktīvāk sadarboties, lai stiprinātu mūsu reģiona drošību, tostarp darbojoties Eiropas līmenī.
"Mēs redzam, kā Kremlis audzē militāros muskuļus. Mūs cenšas ievainot ar hibrīdkara elementiem, kurus Kremlis jau ilgstoši lieto pret Baltiju. Tie ir gan ekonomiskie veidi, gan propaganda informatīvajā telpā, gan ietekmes aģenti un tautiešu politika. Latgalē to izjūt īpaši asi," sacīja Mūrniece.
Mūrnieces viedoklim piekrita arī NA līdzpriekšsēdētajs Gaidis Bērziņš, norādot, ka diskusija ir nepieciešama, un uz šādu nepieciešamību norādījuši ārvalstu eksperti. Taču ne Mūrniece, ne NA frakcija pagaidām neplāno vērsties Saeimā ar likumu grozījumiem, ieviešot obligāto militāro dienestu.