"Pagājušajā gadā mēs saņēmām no finanšu un ekonomikas institūcijām, galvenokārt jau no bankām, ziņojumus par visminimālākajām aizdomām par finanšu plūsmu nepareizu virzienu, kas, iespējams, varētu būt saistīts ar terorisma finansēšanu. Pagājušais gads bija tas, kad divus materiālus nosūtījām Drošības policijai, un šogad trīs mēnešos to mēs esam izdarījuši jau četras reizes. Pie atsevišķiem ziņojumiem mēs strādājam, diemžēl, bet, iespējams, ka šis skaits palielināsies," stāstīja Burkāns.
Viņš skaidroja, ka ir runa par to, ka atsevišķas fiziskas personas ir ziedojušas vai sniegušas finansiālu palīdzību personām, kuras ir tieši vai netieši saistītas ar teroristiem, veicinājušas šo procesu. Ar to nav jāsaprot sprāgstvielu vai munīcijas iegādi. "Teroristiem ir nepieciešams pārvietoties no vienas vietas uz otru, viņiem nepieciešams iegādāties pārtiku vai apģērbu, kaut kur dzīvot. Līdzekļu vākšana gan no legāliem, gan no noziedzīgiem avotiem šādām vajadzībām tiek krimināli sodīta kā terorisma atbalstīšana," skaidro dienesta vadītājs.
Pēc viņa vārdiem, ka no šā brīža lietām grūti izdarīt secinājumus, ar kādām valstīm lietas saistītas. "Jāsaka, ka viņas [lietu materiāli] stipri atšķiras viena no otras, kopīgu virzienu vēl pāragri teikt. Ļoti īsi runājot, tā ir Latvija un Eiropa," viņš izteicās.
Jau ziņots, ka Burkāns iepriekš uzsvēris, ka viena no Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta prioritātēm šogad ir jautājums par terorisma finansēšanas novēršanu.
Dienesta ziņojums liecina, ka iepriekšējos gados regulāri ziņots par aizdomām par iespējamiem terorisma finansēšanas gadījumiem, taču, kā norādīja Burkāns, tikai pēdējos gados šīs aizdomas sākušas apstiprināties - 2015.gadā tika konstatēti divi šādi gadījumi, bet šogad jau vairāk. Patlaban darbs pie terorisma finansēšanas novēršanas aizņem 30% no dienesta darba laika. Viņš sacīja, ka šogad dienests pastiprinātu uzmanību pievērsīs arī apmācībām, kas palīdzēs uzlabot dienesta darbu, jo saņemto ziņojumu skaits ir liels, bet štata vietu daudzums vien 30.
2015. gadā dienests saņēma 17 113 ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, un vienam dienesta darbiniekam gadā ir jāizskata un jāizvērtē 800 - 900 ziņojumu.