Katram novadam sava doma
Kā, atklājot preses konferenci, sacīja kultūras ministre Dace Melbārde, valsts simtgades svinību izaicinājums ir radīt svētkus, kas ienāk katrā mājā. "Latvijas reģioni ir latviskās kultūrtelpas pamats un Latvijas tautas nacionālās identitātes sākotne. No Latvijas reģioniem ir cēlušies ne tikai daudzi izcili valstsvīri, bet arī skaidra vēlme pašnoteikties un dibināt neatkarīgu valsti," teica ministre.
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla izcēla valstiskuma pamatlicēja un liepājnieka jurista Miķeļa Valtera – pirmā Latvijas pagaidu valdības iekšlietu ministra, diplomāta, viena no Satversmes izstrādātājiem un pirmās latviešu sabiedriskā darbinieka, kurš publiski pauda ideju par suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību – piemiņas pasākumu nozīmi. Šā gada 4. maijā, valsts neatkarības atjaunošanas svētkos, Liepājas Olimpiskajā centrā tiks atklāta M. Valteram veltīta ekspozīcija. Tā iecerēta kā ceļojošā izstāde, kas būs skatāma visā Latvijā.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, vēstot par valcēniešu iecerēm, atgādināja par Pagaidu Nacionālās padomes deklarāciju, kurā paustais aicinājums sasaucas ar Latvijas valsts simtgades svinēšanas aicinājumu būt saimniekiem savā zemē un domāt, kā šo zemi attīstīt. Situāciju 1917. gadā var raksturot kā neiespējamu, bet tomēr liela daļa inteliģences, kas tolaik atradās Valkā, lēma dibināt valsti. Tāpēc Valkā šā gada. 12. novembrī notiks "Neiespējamais skrējiens" – vēsturisks skrējiens ar ultramaratona spēku. Šādu skrējienu plānots turpmāk organizēt katru gadu. Valcēnieši gatavo arī īpašu dāvanu valsts simtgadē – izveidot Valkas un Valgas pilsētas kopīgu centru.
Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska uzsvēra latgaliešu – Nikodema Rancāna un Franča Kempa – lomu Latvijas valsts veidošanā. Kā sacīja I. Šuplinska, pašlaik tiek veidota arī datorspēle "Īsapazeisim!" un tiek plānots arī izglītojošs izdevums "Gostūs pi Boņuka" par Latgali sākumskolas vecuma bērniem, rādot latgaliskā latviskuma citādību Latvijas vēstures un kultūras kontekstā.
"Koncertcikls "Latvijas gredzens" iecerēts kā stāsts par Latvijas kultūrtelpu un tās krāšņumu, vienā gredzenā apvienojot visus četrus Latvijas novadus, kur katrs veidos savu specifisku identitāti apliecinošu un žanriski atšķirīgu vēstījumu ", konferencē stāstīja Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava. Vēstījumu veido konkrētā novada ļaudis, kas tajā dzimuši, strādājuši vai tam jūtas piederīgi.
Ja Cēsu novada domes priekšsēdētājs ir sacījis, ka Cēsis varētu būt Latvijas kultūras galvaspilsēta, tad fonda DOTS izpilddirektore Ieva Morica, aicinot organizācijas pieteikt dalību sarunu festivālā "Lampa", kas šogad 1. un 2. jūlijā jau otro gadu notiks Cēsīs, uzsvēra, ka festivāls rosina cilvēkos vēlmi uzzināt un izzināt vairāk, kā arī aktīvi iesaistīties sabiedriskajos un politiskajos procesos – tas ir mērķis, kas cieši sasaucas ar Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķi, bet pilsēta varētu pretendēt uz Latvijas demokrātijas galvaspilsētas titulu.
Konferencē klāt bija arī Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais, kurš aicināja vidzemniekus veikt simts labus darbus Latvijai, sakopjot un rotājot Vidzemi līdz valsts simtgadei un šai akcijai pievienoties arī pārējos Latvijas novadus.
Vai Pierīgā pagaidām klusums?
Par to, kas sagaidot Latvijas simtgadi jau notiek vai notiks Pierīgā, "Apriņķis.lv" jautāja Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo projektu vadītājai Jolantai Borītei.
Viņasprāt, lai arī Pierīgā pagaidām valda šķietams klusums, tomēr virzība uz valsts simtgades sagaidīšanu ir sākusies. Piemēram, Carnikavā tiek veidots trīs gadu izstāžu cikls. Šis mākslas projekts attīstās iesaistoties gan māksliniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, proti, novadā izstādes veido mākslinieki, kurus uz radošajām darbnīcām uzaicina paši carnikavieši. Tāpat arī rosība vērojama Siguldā, Jūrmalā, Ķekavā un Saulkrastos, kur uzsvars tiek likts uz vietējām personībām, kas savulaik tur dzimuši. Plāni, kā sagaidīt Latvijas simtgadi ir arī citām pašvaldībām.
Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017. gada aprīļa līdz 2021. gada janvārim, aptverot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus.