Šāds, augsta dzelzsbetona žoga ieskauts, objekts, kas jau tagad tautā tiek saukts par cietumu, būtiski varētu ietekmēt gan ciema, gan novada iedzīvotājus kopumā, un pašvaldība vēlējās noskaidrot, kādi ieguvumi vai arī zaudējumi varētu būt no šāda centra izveides.
Trūka tikai Ministru prezidenta un iekšlietu ministra
Lai gan šai publiskajai apspriešanai ir konsultatīvs raksturs, uz sanāksmi trešdien bija ieradušies aptuveni 70 iedzīvotāju ne tikai no Muceniekiem, bet arī no apkārtējiem ciemiem.
Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra projekta aizstāvju pusi pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodrošinājuma valsts aģentūras un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, kuri skaidroja, ka izmitināšanas centrs, ko plāno celt Muceniekos, nebūšot nekāds cietums.
Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra projekta pretiniekus pārstāvēja "Attīstības centra "Mucenieki"" līderis Normunds Vagalis, Mucenieku aktīvisti Marina un Rolands Heniņi, Lija Batarevska, Roberts Grišāns un citi. Klāt bija arī novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus, viņa vietnieks Antons Cibuļskis, deputāti Ingrīda Amantova, Jānis Grigaļūns, Modris Mucenieks, Ivars Gailītis.
Ar speciāli sarūpētu autobusu no Muceniekiem atbrauca nepilni divi desmiti apspriešanas dalībnieku. Netrūka arī pulciņa pašvaldības policistu zaļās vestēs un neuzkrītošāk tērptu policistu no Salaspils, kuri paši teicās nesaprotam, kāpēc uz šejieni atsūtīti. Aizstāvēt Mucenieku iedzīvotājus bija ieradies "antiglobālists" Andris Orols, kurš teicās esam arī pretimigrācijas aktīvists.
Pietrūka vienīgi Ministru prezidenta Māra Kučinska, kuram, kā sacīja deputāts A. Cibuļskis, "aizsūtīta četru lappušu gara vēstule ar ielūgumu uz sabiedrisko apspriešanu, bet saņemts dažus teikumus garš atteikums piedalīties, pamatojot to ar aizņemtību". Iedzīvotāji cerēja satikt arī iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski un valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani, jo tieši šīs augstās amatpersonas, pēc Mucienieku iedzīvotāju domām, ir tās, kam tieši prasīt atbildību par topošā "cietuma" iekārtošanu viņu ciemā. Taču uz ministra un valsts sekretāres sejām varēja paraudzīties Mucenieku ļaužu līdzpaņemtajos plakātos.
Piemērotākas vietas par Muceniekiem nav
Sapulces sākumā N. Vagalis atgādināja, ka Mucenieku iedzīvotāji, plānojot savu nākotni, ir sapņojuši par dzīvi skaistā vietā, meža ielokā, taču pēdējā pusgadā kļuvis skaidrs, ka nu viņu dzīves telpa sašaurināsies. Zināms, ka 30 metrus no dzīvojamajām mājām bijušo padomju armijas kazarmu vietā tiks būvēts cits ciemats, ko vietējie jau sen iesaukuši par cietumu. Runātāja fonā cits pēc cita mainījās slaidrādes attēli ar fotogrāfijām, kurās redzami dzeloņdrāšu žogi un bruņoti specdienestu vīri. Tā izskatoties līdzīgos centros Lietuvā un Igaunijā.
Iepriekš: Iekšlietu ministrija mierina ropažniekus: Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs nebūs nekas briesmīgs
Savukārt valsts pārstāvji pacietīgi skaidroja, ka Mucenieki kā piemērotākā vieta no 13 iespējamajiem variantiem izvēlēti tāpēc, ka te, pirmkārt, ir Iekšlietu ministrijai piederoši īpašumi – zeme un padomju armijas atstātās kazarmas –, kuru pārbūve neprasa pārmērīgus līdzekļus, lai te varētu uzturēties līdz pat 80 aizturēto nelegālo ieceļotāju. Svarīgs ir arī lidostas "Rīga" tuvums, jo lielākā daļa nelegālo ieceļotāju tiek deportēti ar lidmašīnu, un tas, ka Rīgā atrodas ārvalstu vēstniecības, ar kurām kopīgi tiek risināti nelegālo ieceļotāju jautājumi.
Nozīme ir arī tam, ka tepat, Muceniekos, atrodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju centrs. Ja 20 dienu laikā nelegālais ieceļotājs nav izraidīts no valsts un viņam tikmēr ir radusies iespēja pieprasīt patvērumu, persona burtiski var pāriet pāri ielai uz patvēruma meklētāju centru.
Pat teorētiska Mucenieku iedzīvotāju satikšanās ar aizturētajiem nebūšot iespējama. Viņus te atvedīšot, tad aizvedīšot uz tiesu un pēc tam uz lidostu. Pat ja kāds izbēgtu, viņš nestaigātu vis pa ciemu, bet ātri dotos prom no Latvijas.
Vēl valsts pārstāvji uzsvēra, ka nekorekti ir lietot vārdu "cietums". Cilvēki, kas nelegāli ieceļojuši mūsu valstī, nav kriminālnoziedznieki, viņi jāapsargā tikai tāpēc, lai nelegāli neturpinātu ceļu uz citām Eiropas valstīm un vēlāk, tur aizturēti, tik un tā tiktu nogādāti atpakaļ Latvijā. Tā vienlaikus bija arī atbilde uz publikas jautājumu: "Kāpēc tad viņi jāsargā un jātur aiz žoga, ja ir tik "balti un pūkaini"?"
Te gan ne gluži vietā izskanēja kāda Iekšlietu ministrijas ierēdņa piebilde, ka Jūrmalā, kur viņš dzīvojot, arī esot tādi paši žogi. "Nu, tad mainīsimies! Nāciet uz Muceniekiem, ja jau esat pie žogiem pieradis, un mēs iesim dzīvot jūsu vietā," skanot aplausiem un smiekliem, sekoja atbilde no zāles.
Cita starpā, pats žogs bija viens no svarīgākajiem diskusiju objektiem. Tāpat kā N. Vagaļa uzrunu, arī valsts pārstāvju runu pavadīja slaidrāde, un vienā no attēliem bija skatāms nelegālo ieceļotāju centra projekts no putna lidojuma. Tur tad arī bija redzamas pārbūvētās kazarmas, kas apjoztas ar dubultu – iekšpusē dzeloņstiepļu, ārpusē dzelzsbetona – žogu.
"Ziniet, mums nevajag "putnu lidojumus", mēs negribam dzīvot nedz estētisku, nedz citādu "cietuma" žogu ēnā," no zāles skanēja ne reizi vien. Un te maz ko līdzēja oficiāls skaidrojums, ka tā tiešām ir tikai skice, bet pats projekts reālas aprises iegūs maija beigās vai jūnija sākumā. Protams, bez žoga neiztikt, taču to apaudzēšot ar zaļumiem, un dzeloņdrātis būs tikai iekšpusē.
Pašvaldībai pašai jārisina savas problēmas
Un, lūk, vēl par ko nācās aizdomāties apspriedes laikā. Lai ko teiktu valsts pārstāvji, īstas uzticēšanās viņu teiktajam publikā nebija. Protams, iedzīvotājiem varētu aizrādīt, ka viņi vienā katlā met darbus, kas būtu jāpaveic pašvaldībai, proti, jāsalabo ietves, jāgādā par ielu apgaismojumu un novērošanas kamerām, kas nākotnē būšot savienotas ar aizturēto ārzemnieku centra vadības punktu, radot papildu drošību ciemā.
Taču visnotaļ interesanti šķita Mucenieku iedzīvotāju priekšlikumi valsts pārstāvjiem gādāt, lai apmaiņā pret centra iekārtošanu tiktu nosiltinātas visas Mucenieku ciema dzīvojamās mājas, iedzīvotājiem piešķirts rīdzinieka statuss... Ja ne, tad lai sāk darboties kāds nekustamā īpašuma birojs, kurš ļautu dzīvokli Muceniekos apmainīt pret mitekli Rīgā, citādi viņi tāpat no šejienes aizbēgšot. Savukārt R. Grišāns solīja iet līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai un bija pārliecināts, ka valsts būs spiesta maksāt iedzīvotājiem kompensācijas par dzīvi kopā ar "svešajiem" no citām kultūrām un citām neērtībām "cietuma" žoga ēnā.
Jau pavisam tuvu nobeigumam savu vārdu teica arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, jo bija saklausījis nepamatotus pārmetumus ministrijai gan no iedzīvotāju, gan pašvaldības puses.
"Nesakiet, ka netiekat uzklausīti! Ja neviens jūs nedzirdētu, nebūtu šādas sabiedriskās apspriešanas ar valdības pārstāvju piedalīšanos, bet aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra izveidošana būtu pasludināta par nacionālo interešu objektu. Tāpat kā Baldones iedzīvotājiem ir jāsadzīvo ar "Radonu", Muceniekos būs šāds centrs, bet problēmas, kas jārisina pašvaldībai, lai paliek tās ziņā."
Domes priekšsēdētājs Z. Blaus atzina, ka ir labi, ka gan pašvaldība, gan iedzīvotāji tiek uzklausīti, tomēr izskatījās, ka viņš ir samierinājies ar to, ka no nākamā gada pavasara Muceniekos darbosies aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs.
