"Diemžēl, arī Latvijas musulmaņu kopienu ir skārušas šīs radikalizācijas tendences, kaut gan kopumā kopiena ir ļoti neliela, salīdzinoši, kādas ir musulmaņu kopienas citās Eiropas Savienības valstīs. Ar katru gadu mūsu uzmanības lokā nonāk vairāk cilvēku, kurus mēs vērtējam kā ekstrēmi tendētus. Pieaugot musulmaņu skaitam, proporcionāli palielinās šo ekstrēmi tendēto skaits. Protams, būtisks faktors ir internets," viņš atzina.
Arī Latvijā ir konstatēti gadījumi, kad gados jauni cilvēki gan vīrieši, gan sievietes pievēršas islāmam, "kas nav nekāda problēma", bet kuriem ir pastiprināta interese par radikālām idejām. Pēc viņa vārdiem, DP rīcībā ir informācija par vairākām personām, kuras izteikušas vēlmi pievienoties "Islāma valstij". Aizceļot viņiem neesot izdevies.
Mežviets stāstīja, ka bijušais Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs DP redzeslokā ir vairāk nekā 10 gadus, viņš ir viens no nedaudzajiem, kurš savulaik studējis Saūda Arābijā islāma kultūru. "Mūsu prognoze bija, ka pēc atgriešanās Latvijā viņš varētu nelabvēlīgi ietekmēt pārējos kopienas locekļus, un šī prognoze diemžēl ir apstiprinājusies," teica Mežviets.
Kopumā DP vērtē, ka sabiedrība Latvijā ir mērena.
"Kopumā Latvijas sabiedrība ir mērena. Kreiso ekstrēmistu organizācijas tādā tradicionālā izpratnē, kā viņas ir Eiropas Savienības valstīs, mums praktiski neeksistē, tie ir varbūt atsevišķi tendēti indivīdi.
Latvijā darbojas labējo ekstrēmistu organizācijas, bet viņas ir ļoti mazskaitlīgas, ļoti nelielas, reti kurā cilvēku skaits pārsniedz 10 personas, viņām pietrūkst līderu, pietrūkst finansējuma, pietrūkst starptautisko kontaktu. Līdz ar to, salīdzinoši ar citām ES valstīm, labējā ekstrēmisma apdraudējuma līmenis valstī ir ļoti zems, pārsvarā šīs personu grupas darbojas virtuālajā vidē, kur popularizē savas idejas, vai nu atsevišķos gadījumos pāris reizes gadā piedalās publiskos pasākumos," teica Mežviets.