Tā norāda Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta mediju laboratorijas ("MIT Media Lab") zinātniskais līdzstrādnieks Agnis Stibe, kurš konferencē "Kritiskā domāšana. Cilvēks. Bizness. Valsts" runāja par pūļa psiholoģiju.
Lūk, trīs piemēri, kā tehnoloģijas pavisam nemanāmi var ietekmēt mūsu izvēli.
Ja citi skrien, es pievienošos
Drēgnā rītā tu apsver, vai ir vērts doties skrējienā pa parku. Palūkojies pa logu un, tā kā nevienu aktīvistu neredzi, atliec sportošanu uz citu laiku. Taču, ja parkā būtu ierīkoti sensori un glīti ekrāni, kas informētu, ka rīta skrējienā ir devušies 50 cilvēku, tu, visticamāk, viņiem pievienotos. Lai informētu par skrējēju skaitu, ir iespējams izmantot arī risinājumus, kad, mainoties skrējēju skaitam, dinamiski mainās arī parka apgaismojums.
"Mēs iespaidojamies no apkārtējiem, pārņemam uzvedību un paradumus. Pūlim ir lielāks spēks, jo varam dinamiskāk mācīties no citiem un atdarināt. Tā tas ir bijis un būs vienmēr. Vienlaikus cilvēks ietekmējas arī no informācijas par pašu pūli. To koriģējot, mainās arī visa kopuma izturēšanās. Šie ir pamatprincipi, kurus, veiksmīgi izmantojot, var mainīt pūļa uzvedību vēlamajā virzienā," skaidro Stibe.
Ja visi ēd veselīgos brokoļus, es nevaru atpalikt
Pārtikas veikalā tu nevari vien izvēlēties, ko iegādāties, – brokoļus vai hamburgeru. Taču tad ieraugi lielu ekrānu ar informāciju, ka 70% cilvēku uzturā lieto brokoļus, jo tas ir veselīgi. Tu noliec hamburgeru malā un liec iepirkuma grozā brokoli. Proti, informācija uz ekrāna sniedz tev motivāciju iegādāties konkrētu produktu, zinot, ka to dara arī daudzi citi cilvēki.
Šis paņēmiens ir efektīvāks par dažādiem paziņojumiem, jo cilvēki aizvien vairāk kritiski izvērtē dažādu informācijas avotu uzticamību. Taču, uzklausot vai redzot pārliecinošu stāstu par to, ko dara citi, cilvēku vairs īpaši neinteresē, vai šī informācija ir īpaši gatavota, lai viņu ietekmētu, skaidro "MIT Media Lab" pārstāvis.
Citi tērē mazāk elektrības, es arī tā varu
Tu dzīvo daudzdzīvokļu mājā, un tev ir iespēja salīdzināt savu elektrības patēriņu ar vidējo vienas ģimenes patēriņu mēnesī. Ja tu patērē vairāk nekā vidējais iedzīvotājs, šāda informācija, visticamāk, tevi motivēs ietaupīt. Taču cilvēkiem, kuri tērē mazāk nekā vidēji citi, ir jākomunicē cita veida informācija, lai nemazinātu interesi par jau esošo taupīgo rīcību. Šos cilvēkus var, piemēram, publiski uzslavēt.
Kā redzams, arī Latvijā biežāk būtu iespējams izmantot sociālās ietekmēšanas priekšrocības, uzsver Stibe. Ja izvēlētais risinājums ir veiksmīgs, parasti izdodas mainīt cilvēku paradumus vēlamajā virzienā. Tādēļ ir svarīgi pārdomāt visus sīkumus un izstrādāt sistēmas, kas darbojas nepārtraukti un pilnībā atbalsta iecerētās uzvedības maiņu, viņš skaidro.