Mārupē pulcējas visraibāka publika
Februāra pēdējās sestdienas rītā Mārupes Mūzikas un mākslas skolā pulcējās vārda tiešā nozīmē visraibākā publika, kas ne ar ko neatgādināja no kultūrvēstures pazīstamos angļu snobus. Viņu vidū varēja manīt, piemēram, bijušo Ministru prezidentu, tagad AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti, Saeimas deputātu Imantu Parādnieku, AS "Grindeks" valdes locekli Jāni Romanovski, bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju, profesoru Māri Purgaili, bijušā Tehniskās universitātes rektora un pirmā Bridža federācijas prezidenta Egona Lavendeļa dēls Egons un daudzus citus vecuma, sociālā statusa un nodarbošanās ziņā neierobežotus turnīra dalībniekus gan no akadēmiskajām, gan uzņēmēju, gan juristu un studentu aprindām.
Turnīra tiesnese Egita Ērmane portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka tiesneša uzdevums, kā vienmēr, ir gādāt, lai visi 88 spēlētāji, kas spēlē 44 pāros, saņemtu vienādas četru sadalījumu kārtis un tiktu izspēlēta turnīra pirmā kārta. Tālāk, kā to nosaka turnīra reglaments, kārtu pa kārtai, kas ilgst līdz 30 minūtēm, jau spēlē stiprākie ar stiprākajiem pie nosacījuma, ka pretinieki neatkārtojas, līdz 13. kārtā dienas vakarpusē noskaidrojas stiprākais pāris.
"Ir čempionātā dalībnieki, kas bridžu spēlē jau 50 gadus, bet ir arī tādi, kas tikai divus vai trīs. Bieži sastopami cilvēki, kuri spēlējuši bridžu, būdami studenti, bet pēc vairākiem gadu desmitiem gadu, kad dzīve nostabilizējusies, atkal to atsākuši," sacīja E. Ērmane, piebilstot, ka bridžu reizēm salīdzina ar šahu, kas tiek spēlēts ar kārtīm.
Viņasprāt, līdzība ir tur, ka jebkuru gājienu var izdarīt 52 dažādās kombinācijās, taču klāt nāk arī psiholoģiskais moments, jo reizēm cilvēki, lai maldinātu pretiniekus un panāktu labāku rezultātu, darot zināmu partnerim kādas kārti ir rokā, sola ne to, kas viņiem ir patiesībā. Kādreiz tāds blefs ir pamatots, kādreiz, nē. Reizēm gan turnīros tas beidzas ar tiesneša izsaukšanu, ja pretiniekiem šķiet, ka ir ticis izdarīts netipisks solījums, vai kāds šāda solījuma ietekmē par ilgu domājis, ko darīt.
Katram sava loģika, bet viens uzdevums
Pārtraukumā starp turnīra kārtām Latvijas bridža federācijas valdes priekšsēdētāja, juridisko zinātņu doktore Jeļena Alfejeva, kuras ikdienas darbs ir advokāte, uzsvēra, ka, lai gan bridžs ir kāršu spēle, taču tāds veiksmes moments kā, piemēram, spēlējot zolīti, ir izslēgts. Visi turnīra dalībnieki spēlē ar vienāda sadalījuma kārtīm, parādot, kā katrs māk ar tām apieties. Iegūtie punkti tiek salīdzināti tāpat kā sportā, bet bridžs jau arī ir sporta veids, kurā notiek pasaules čempionāti.
Viņasprāt, bridžs ļoti labi padodoties informācijas tehnoloģiju speciālistiem, jo viņi māk labāk visu saskaitīt, un juristiem, kuriem ir attīstīta sava loģika. Bet tie, protams, esot mīti, jo šo spēli var spēlēt jebkurš. Primārais tajā ir lēmumu pieņemšana, balstoties uz varbūtību un ierobežotas pieejamības informāciju.
Savukārt Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš kopā ar Andri Kravali kļuva par čempionāta uzvarētāju, sacīja, ka viņš bridžu spēlējot tāpēc, ka tas ir labs veids, kā prātīgi atpūsties un galvenais atslēgties no ierastās vides arī no politikas. Viņš pats ar bridžu iepazinies 14 gadu vecumā, bet turnīros piedalās jau 17. gadu.
Tikmēr ekspolitiķis, profesors Māris Purgailis atzina, ka viņš rudenī kopā ar bridžu būšot jau 50 gadu. "Padomju laikos bija grūtāk, bet mēs bridžu spēlējām "pagrīdē", un lieli turnīri Latvijā un Igaunijā notiek jau 45 gadus.
"Pastāvīgi, tāpat kā zinātnē, tiek izstrādātas bridža spēles teorijas, kas pa šiem 50 gadiem ir ļoti attīstījušās. Ja izgudrojat kaut ko jaunu, seko pretizgudrojums, un vecie paņēmieni vairs neder. Savukārt spēlējot jādomā, kā vislabākajā veidā pārraidīt informāciju par savām kārtīm pāriniekam, vienlaikus traucējot to tikpat labi izdarīt pretiniekiem. Tātad – katra bridža partija ir klasisks informācijas apmaiņas uzdevums."
Jautāts, vai, piemēram, viņa studentiem bridža spēle ir palīdzējusi veidot arī karjeru, M. Purgailis piekrita, sakot, ka ir palīdzējusi, jo bridžs ne tikai attīsta loģisko domāšanu, bet liek apgūt arī ētikas jautājumus.
Sporta spēle ar kārtīm
Lai arī bridžs – spēle ar 52 kārtīm, kuru spēlē divi dalībnieku pāri – no literatūras klasikas un kino filmām tiek uzskatīts par angļu aristokrātu spēli, tomēr to jau gadiem spēlē arī Latvijā. Mums ir arī sava Latvijas Bridža federācija, kurā apvienojušies klubi no Rīgas, Ogres, Saldus un citurienes. Federācija 2005. gadā ieguvusi Sabiedriskā labuma organizācijas statusu ar iespēju piesaistīt ziedojumus.
"Mums gan daudz ziedotāju nav, bet bridža spēlētāji iegulda naudu savā vaļaspriekā, piemēram, maksājot biedru naudu savos klubos. Ir arī vēl trešais finansējuma avots – pavisam nedaudz līdzekļu dabūjam no valsts kā jau visi atzītie sporta veidi," skaidroja J. Alfejeva.
Runājot par bridža nākotni, cits turnīra dalībnieks, Latvijas bridža federācijas valdes loceklis, jurists Kārlis Rubins sacīja, ka jūlijā Liepājā notiks Eiropas jaunatnes bridža čempionāts, kurā, kā paredzams, būs ap 400 dalībnieku, bet ikdienā Latvijas jaunatnes izlase gatavojas pasaules čempionātam Itālijā.
