Lēna Pīrsa atzīst, ka nav pagājusi ne diena, kad viņa nedomātu par savu meitu. Adopcijas likums neļauj bioloģiskajiem vecākiem uzzināt bērna atrašanās vietu. Tāpēc daudzi gadu desmiti pagājuši neziņā.
Betija Morela jau bērnībā zinājusi, ka ir adoptēta, taču viņai teikts, ka īstā māte mirusi dzemdībās. Tikai tad, kad Betijai bijuši jau 30 gadu, viņa uzzinājusi, ka viņas bioloģiskā māte nav no viņas atteikusies labprātīgi un, iespējams, ir vēl dzīva.
Morela nekavējoties uzsākusi mātes meklēšanu. Ilgus gadus meklējumi bijuši nesekmīgi. Betija informāciju par sevi bija atstājusi mājas lapā ancestry, caur kuru iespējams atrast attālus radiniekus. Arī viņas īstā mamma Lēna bija reģistrējusies šajā vietnē, cerībā atrast savu meitu.
Tā beidzot 2016. gada janvārī viņas atrada viena otru. Mirklis bijis neaprakstāms. Lēna stāsta: "Es nekad nezaudēju cerības atrast savu meitu. Viņas īstais vārds ir Eva Maija. Un es nevēlējos viņu atdot. "
Savukārt Betija Morela cer, ka viņas stāsts iedvesmos daudzus citus bērnus, kuri meklē savus bioloģiskos vecākus.