Arī Ropažu novada domes priekšsēdētājs Zigurds Blaus atklāj, ka neizprot topošā cietuma izvietošanu Muceniekos, piebilstot – vai tiešām vienā mazā miestiņā ir jābūt koncentrētām divām šāda veida iestādēm? Novada domes vadītājs apstiprina, ka topošā iestāde, kas paredzēta nelegālajiem robežpārkapējiem, tiešām būs slēgta tipa. Apkārt tai paredzēts būvēt milzīgu žogu, piesaistīt robežsardzi. Lēmumu par cietuma atrašanos Muceniekos pieņēmusi Iekšlietu ministrija.
Z. Blaus norāda, ka vietējie ir ļoti satraukti un neapmierināti.
To sarunās apstiprina arī paši Mucenieku iedzīvotāji. No 14 uz ielas uzrunātajiem visi kā viens atzīst, ka ikdiena blakus patvēruma centram nav nekas patīkams, bet cietums pilsētiņas centrā – tas jau esot par daudz! Vairāki no aptaujātajiem cilvēkiem nav mierā arī ar informācijas atspoguļošanu presē, norādot, ka parasti televīzijā tiekot parādīti to vietējo cilvēku viedokļi, kas pret patvēruma meklētājiem izturas neitrāli vai pozitīvi, tomēr tas noteikti neesot iedzīvotāju vairākuma viedoklis un neatspoguļo Muceniekos valdošo satraukumu un patieso attieksmi.
Iedzīvotāji var justies atviegloti vienīgi par to, ka pašvaldības nauda cietuma projektā netiks ieguldīta, četrus miljonus piešķīrusi Iekšlietu ministrija.
Vai Mucenieku iedzīvotāji ir drošībā?
Muceniekos ir apmēram 600 iedzīvotāju. Kas ar šo vietu notiks, ja šeit divu gadu laikā ieradīsies vairāk nekā 500 patvēruma meklētāju? Turklāt nav skaidrs, cik cilvēku ievietos jaunizveidotajā cietumā. Tas nozīmē, ka vismaz puse no ciemā esošajiem būs cittautieši ar savu kultūru, reliģiju un attieksmi pret apkārtējiem.
Kā norāda novada domes vadītājs, Iekšlietu ministrija iegādājusies arī tuvumā esošo trīsstāvu dzīvojamo ēku "Bundulīši", lai pielāgotu to patvēruma meklētāju vajadzībām, jo esošajā ēkā vēl 500 cilvēkus izvietot nav iespējams.
Tas biedē ne tikai pašvaldības vadītāju, bet arī vietējos. Būtu naivi domāt, ka dzīve nemainīsies. Kāda jaunā māmiņa Inese (vārds mainīts), kura dzīvo tieši blakus patvēruma meklētāju centram, atzīst, ka jau šobrīd ar mazulīti pastaigā dodas tikai savas mājas pagalmā. Un viņa tāda neesot vienīgā. Vīrs uz patvēruma meklētāju centra pusi nemaz neļaujot iet. Kaut gan patvēruma meklētāji brīvi pastaigājoties pa ciemu. "Un ja pastaigāties nāks 100 vai 200 cilvēku? Vai tiešām tas mūs neietekmēs?" brīnās jaunā māmiņa.
Savukārt Sandra (vārds mainīts) stāsta, ka vairākas reizes devusies uz Rīgu ar sabiedrisko transportu kopā ar vairākiem jauniešiem no patvēruma centra, kuri devušies uz galvaspilsētu mācīties. Viņi autobusā uzvedušies skaļi un nekārtīgi.
"Pietiek ar šādu braucienu, lai saprastu, ka viņu mentalitāte ir pilnīgi atšķirīga," stāsta Sandra. "Patvēruma meklētāju skaitam pieaugot, būs taču arī bēgļu bērni, kuri mācīsies vietējās skolās un apmeklēs bērnudārzu. Kā tad mēs sadzīvosim?" bažījas kundze.
Arī novada mērs saprot vietējo satraukuma iemeslus. Kā atzīst Blaus, cilvēki baidās, ka pie mums varētu atkārtoties baisie notikumi, kādi jau piemeklējuši Eiropu. Un dot garantijas, ka tā nenotiks, neviens nevar. Turklāt pat, ja iedzīvotāji ar savām bažām vērstos pašvaldībā, jautājumos, kas saistīti ar patvēruma meklētājiem, dome ir bezspēcīga. Kā norāda Z. Blaus, to lemj Iekšlietu ministrija.
Novada dome gan iecerējusi pastiprināt pašvaldības policijas patruļas, arī video novērošanas kameru izvietošanu Muceniekos.
Atpakaļceļa nav
Ropažu novada mērs piekrīt apgalvojumam, ka diemžēl attiecībā uz topošo cietumu viss jau ir izlemts un iedzīvotāju viedoklim nav nozīmes. Protesti netiktu ņemti vērā: "Viss jau ir aizgājis, valdība ir apstiprinājusi rīcības plānu, jau notiek darbi pie projektēšanas. Bet iedzīvotāji tomēr pieprasa, lai pašvaldība veiktu publisko apspriešanu."
Z. Blaus atzīst, ka šī publiskā apspriešana ir nepieciešama, pašvaldība šobrīd mēģina saprast, kā atrast likumīgu un juridiski pareizu ceļu, lai tā varētu notikt. Arī šāda apspriešana, kā izrādās, nav tik vienkārša. Priekšsēdētājs piebilst, ka arī pirms tam Muceniekos tikuši savākti vietējo paraksti pret patvēruma meklētājiem. Dome sazinājusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas norādījusi, ka paraksti nav iemesls, lai varētu šādu publisku apspriešanu veikt.
Domes vadītājs cer, ka gadījumā, ja arī šoreiz publisko apspriešanu neļaus veikt, varētu iesaistīties Mucenieku biedrība, kas spētu atrast veidus, kā darīt zināmu iedzīvotāju viedokli, kas ar esošo situāciju ir neapmierināti.
