Ministrs pauda, ka tas nozīmētu lielas problēmas dienvidu valstīm. Runājot par obligātām bēgļu uzņemšanas kvotām, Rinkēvičs norādīja, ka labāka atbilde bēgļu krīzes radītajiem izaicinājumiem būt Eiropas Savienības (ES) robežu apsardzības veicināšana.
"Šobrīd nav izpratnes par to, kā vienoti būs jāsargā ES ārējā robeža. Šobrīd tiek runāts par vienotu ES ārējās robežas apsardzes dienestu. Diskutējams ir jautājums - vai šim apsardzes dienestam, pretēji valsts nostājai, jāierodas šajā valstī un jākontrolē tās robežas," sacīja Rinkēvičs.
Viņš arī apliecināja, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies - mūsu valsts joprojām iebilst obligātajām bēgļu kvotām. Rinkēvičs arī aicināja pēc iespējas ātrāk vienoties ar valdības izveidošanu, lai nākamajā ES valstu vadītāju sanāksmē Latviju varētu pārstāvēt premjers ar pietiekami skaidru un spēcīgu mandātu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērn pa tā saukto Balkānu maršrutu, kurā ir Grieķija, Maķedonija, Serbija, Ungārija, Horvātija un Slovēnija, Eiropā ieradās apmēram 850 tūkstoši bēgļu un migrantu.
Pēc ES robežaģentūras "Frontex" datiem, nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi , pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.