14.01.2016 18:09

FOTO: Ar ugunskura iedegšanu Zaķusalas aizstāvjiem ievadīta barikāžu atceres nedēļa

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Tradīcija katru gadu janvārī atcerēties 1991. gada barikāžu dienas ir iesakņojusies un nekur nepazudīs. Tieši tāpēc kā katru gadu arī šoreiz gan Doma laukumā un Zaķusalā pie ugunskura, gan arī citos pasākumos pulcējās un pulcēsies gan tie, kas tā laika notikumus piedzīvoja, gan tie, kas par to ir dzirdējuši tikai vēstures stundās skolās.

Viennozīmīgi viens no sirsnīgākajiem pasākumiem ik gadu ir atceres ugunskura iedegšana Zaķusalā. Šis pasākums notiek jau vairākus gadus un arī šoreiz, 13. janvārī, ievadot barikāžu atceres pasākumu nedēļu, iedegtais atceres ugunskurs sildīja sirdis ikvienam tā apmeklētājam.

Sanākušie barikāžu dalībnieki, tostarp bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, dalījās stāstos par tā laika notikumiem. Savukārt jaunieši, kuri paši to laiku nav piedzīvojuši, centās izprast tā laika notikumus un saprast kādēļ Zaķusala bija viens no svarīgākajiem objektiem ko sargāt.

Jāteic, ka barikāžu atceres pasākumi turpinās. Proti, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji barikāžu atceres 25.gadadienas priekšvakarā pie Saeimas nama atjaunojuši vēsturiskos zīmējumus uz barikāžu laika betona blokiem. Vēsturiskos zīmējumus un uzrakstus ceturtdien, 14. janvārī atjaunoja Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš, kurš arī tolaik apgleznoja barikādes, ko tauta Rīgā cēla stratēģiski svarīgu objektu aizsardzībai.

A.Vītoliņš. stāsta, ka Tā laika zīmējumi uz betona blokiem bija attēloti kā simboli valsts brīvības un neatkarības atgūšanai: "Pie Saeimas nama vēl tapa dūšīgs vīrs ar atslēgām, kas tika zīmēts kā Rīgas sargs, kā lielais Kristaps, kurš no sienas skatās visiem pretim. Savukārt pa labi malā bija putniņš būrītī kā brīvības simbols. Pie televīzijas uzzīmējām asaku ar vistas kājiņām, pie radio mājas mēs uztaisījām vali, kas peldas padomju Latvijas karogā, kā arī mežu."



Savukārt piektdien Zinātņu Akadēmijā notiks zinātniska konference "Barikādes: civilā pretestība prettautiskai varai un tās mācības". Tāpat nedēļas nogalē Doma laukumā notiks 1991. gada barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Vienlaikus, kā katru gadu, sestdien, 16. janvārī būs atceres brīdis Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem, bet vakarā izstāžu zālē Ķīpsala notiks koncertuzvedums "Bulvārī brīvība".

Bet barikāžu 25.gadadienas atceres pasākumi noslēgsies nākamnedēļ, 20. janvārī ar dievkalpojumu Rīgas Domā, ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, kā arī ar dziesmām pie ugunskura Doma laukumā.

Latvijas Tautas Frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.

1991. gada 13. janvāra vakarā Rīgā sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16. janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.

Asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki - Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko - un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.