Demogrāfiskie rādītāji nedaudz uzlabojušies
Pēdējos piecos gados demogrāfiskie rādītāji nedaudz uzlabojas, un arī 2015. gadā bija vērojama pozitīva tendence. Noslēgto laulību skaits gada laikā pieauga, un provizoriskie dati liecina, ka 2015. gadā reģistrēto laulību skaits varētu sasniegt 13,8 tūkstošus. Tas nozīmē, ka šogad noslēgts par 10% vairāk laulību nekā pērn.
Arī dzimušo skaitam ir tendence pieaugt. Gaidāmais jaundzimušo skaits šogad ir 22,4 tūkstoši, un tas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Uz 1000 iedzīvotāju dzimušo skaits pieaudzis no 9,1 2011. gadā līdz 11,3 šogad. Pēdējo četru gadu laikā mirstības līmenis nav pieaudzis - 2015. gadā provizoriskais mirušo skaits ir 28,5 tūkstoši jeb 14,4 uz 1000 iedzīvotāju.
IKP 3.ceturksnī sasniedz 3,3%
2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos vērojams IKP pieaugums. 2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem (1.cet. - attiecīgi 1,9% un 1,8 %, 2. cet. - 2,7% un 2,7%).
Bezdarba līmenis beidzot zem 10% robežas
Pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā jau otro ceturksni pēc kārtas bezdarba līmenis nepārsniedz 10% robežu. 2015.gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,7%, un bezdarbnieku 15 līdz 74 gadu vecumā - par astoņiem tūkstošiem jeb 7,6% mazāk nekā pirms gada. Nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 2,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits - par 16,3 tūkstošiem.
Vidējā bruto alga Latvijā sasniedz 829 eiro
2015. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 829 eiro - par 7,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Straujāk algas palielinājušās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), bet sabiedriskajā sektorā - kāpums par 5,4%. Vislielākais algu kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (par 10,6%), nekustamo īpašumu (par 10,5%), būvniecības (par 9,3%), mākslas, izklaides un atpūtas (par 9,3%) un tirdzniecības nozarē (par 9,0%).
Ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 2,6%; krievu tūristu par trešdaļu mazāk
2015. gada deviņos mēnešos Latvijas naktsmītnēs ir apkalpoti 1,7 miljoni viesu, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2014. gada atbilstošā periodā. Lai arī viesu skaits no Krievijas ir samazinājies par 33% un kopējais nakšņojumu skaits naktsmītnēs arī ir samazinājies par 1,8%, tomēr palielinājies viesu skaits no citām valstīm, piemēram, no Igaunijas - par 16,5 %, Lietuvas - par 22,9%, kas daļēji kompensēja Krievijas tūristu skaita kritumu.
Straujākā izaugsme tirdzniecībai pa pastu un interneta veikalos
2015. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 5,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība - par 6,8%. Visstraujāk apgrozījums audzis mazumtirdzniecībai interneta veikalos un ar pasta starpniecību (par 35,9), kā arī datoru, to perifēro iekārtu, programmatūras un telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,5 %).
2015. gada desmit mēnešos rūpniecībā kāpums par 3,4%
2015. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,4%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 8,2%, apstrādes rūpniecībā - par 4,1%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 1,4%.
Lielākais ražošanas apjoma pieaugums apstrādes rūpniecībā bija metālu ražošanas nozarē, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 40%), mēbeļu ražošanas nozarē (par 13,5%) un kokapstrādē (par 6,3%). Savukārt samazinājums bija apģērbu ražošanas nozarē (par 17,4%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē (par 8,8%) un pārtikas produktu ražošanas nozarē (par 5,2%).
2015. gada janvārī-oktobrī galvenā eksporta prece - koks un koka izstrādājumi
2015. gada desmit mēnešos preču ārējās tirdzniecības vērtība faktiskajās cenās sasniedza 19,0 miljardus eiro - par 42,3 miljoniem eiro jeb 0,2% vairāk salīdzinājumā ar 2014. gada demsmit mēnešiem. Tai skaitā eksporta vērtība palielinājās par 82,0 miljoniem eiro jeb 1,0%, bet importa vērtība samazinājās par 39,7 miljoniem eiro jeb 0,4%. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,2% (2014. gada janvārī-oktobrī tie bija 44,8%).
2015. gada desmit mēnešos Latvija visvairāk eksportēja koku, koka izstrādājumus un kokogles 1469,7 miljonu eiro vērtībā (uz Apvienoto Karalisti - 21,1%, Vāciju - 10,6%, Zviedriju - 9,2%), elektroierīces un elektroiekārtas 1078,6 miljonu eiro vērtībā (uz Lietuvu - 23,9%, Igauniju - 9,4 %, Poliju - 7,3%), un minerālproduktus 590,3 miljonu eiro vērtībā (uz Lietuvu - 51,6%, Poliju - 16,1 %, Vāciju - 3,5%). 2015. gada 10 mēnešos lielākie Latvijas eksporta partneri bija Lietuva (19,0% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Krievija (7,8%), Vācija (6,7%) un Polija (6,2%).
Visvairāk sarukuši pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu
2015. gada deviņos mēnešos ar sabiedrisko transportu pārvadāti 186,7 miljoni pasažieru, kas ir par 2,6% mazāk salīdzinājumā ar 2014. gada attiecīgo periodu. Visvairāk sarukuši pasažieru pārvadājumi ar dzelzceļa transportu - par 2 miljoniem jeb 13,3%. Ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāti 65,1 miljons pasažieru - par 4,5% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi regulārās satiksmes autobusos saglabājušies nemainīgi.