"Ziemassvētku stāstā mēs atradīsim ko līdzīgu – Dievs ienāk šai pasaulē kā svešinieks. Betlēmes ciemā neatrodas neviens, kurš gribētu uzņemt savās mājās Jāzepu un Mariju, un bērniņu, kuram teju jānāk šai pasaulē. Atstumtības sāpe ir pirmā, ko pats Dieva dēls izcieš šai pasaulē, lai atbrīvotu mūs no šīs sāpes," īsi pirms Ziemassvētkiem atklāj Krimuldas luterāņu draudzes mācītājs Austris Juris Rāviņš.
Viņš stāsta, ka mūsu tautas tradīcijā ir svinēt Ziemassvētkus šaurā ģimenes lokā kopā ar savējiem. Svešiniekam tur it kā nav vietas. "Ar vārdu "svešinieks" es nebūt nedomāju kādu tālu zemju cittautieti vien. Tik bieži svešinieks mums ir pat kaimiņš, kurš dzīvo tepat netālu, kāds strādnieks, kurš atbraucis uz mūsu pagastu vai pilsētu nopelnīt iztiku ģimenei. Protams, kāds izmisis cilvēks uz ielas, cilvēks, kurš jūtas bezgala vientuļš..." pārdomās dalās mācītājs un piebilst, ka nedomā, ka tāda vienmēr bijusi mūsu tautas tradīcija.
Viņš pieļauj, ka, iespējams, pie vainas ir padomju laiki un aizliegtie Ziemassvētki, kas daudziem vēl palikuši atmiņā. Toreiz bija jābaidās, ka tikai kāds nenosūdz attiecīgajām iestādēm, ka piederi ticīgajiem, kristiešiem.
"Par laimi, mūsu tautai ir arī cits – daudz garīgāks – mantojums, kas ceļas pāri mūsu aizspriedumiem," saka mācītājs un atgādina mums latviešu tautasdziesmas rindas:
Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā.
Dievs ienāca istabā,
Sēstas galda galiņā,
Labus ļaudis svētīdams,
Ļaunos bargi sodīdams.
"Vecās Derības tautai jau daudzus gadsimtus pirms Kristus piedzimšanas bija izveidojusies tradīcija svinēt kopīgu maltīti, pie galda atstājot brīvu vietu Kristum, Vecās Derības praviešu sludinātajam Mesijam," turpina Austris Juris Rāviņš.
"Cik gan bezgala svarīgi mums ir Dievu atpazīt, atvērt vārtus un ielaist savā istabā. Savā namā, savā sirdī. Bet kā to izdarīt? Kā ielaist Dievu savā istabā, lai tur valdītu dievišķa laime, svētība un miers? Jēzus savā līdzībā mums pasaka to priekšā: "Patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši." Arī paēdinot izsalkušo, uzņemot svešinieku, kuram tik ļoti vajadzīgs mūsu pavarda siltums, mēs uzņemam Dievu savā istabā.
Būsim šie labie ļaudis! Būsim šie labas gribas cilvēki! Būsim tie ļaudis, uz kuriem Dievam ir labs prāts!"
Svētku dievkalpojumi Pierīgas baznīcās