– Kā vēlmi stāties Zemessardzē pamato tie cilvēki, kuri nāk pieteikties uz Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonu?
– Kā galveno argumentu jaunpienācēji, kuri grib būt Zemessardzes rindās, min vēlmi personīgi piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā. Tie ir gados jauni, pozitīvi noskaņoti cilvēki. Daļa no viņiem jau ir bijuši jaunsargi, taču brīvprātīgo amplitūda ir ļoti plaša – zemnieki, studenti, uzņēmēji, arī ar politiku saistīti cilvēki, kuriem ir iespēja plānot savu brīvo laiku.
Piesakās arī cilvēki, kuri ģimenē nerunā latviešu valodā. Šie puiši, tāpat kā latvieši, ir patriotiski domājoši un uztver mūsu valsti par savām dzimtajām mājām, un viņi ir gatavi tās aizstāvēt.
Zemessardzes 19. bataljona atbildības rajonā atrodas Stopiņi, Ropaži, Sigulda, Carnikava, Inčukalns, Salaspils, Sēja, Mālpils, Garkalne, arī Saulkrasti, taču tas nenozīmē, ka mūsu zemessargi ir tikai no šiem novadiem. Ir cilvēki, kuri kādreiz dzīvojuši Ulbrokā un darbojušies jau Roberta Millera dibinātajā Zemessardzes bataljonā, bet tagad nedēļas nogalēs brauc uz mācībām no Mārupes vai Ogres.
Protams, ir arī rīdzinieki tepat no Pļavniekiem un Mežciema. Un, lai gan bataljonā ir arī vietējie – Stopiņu, Ropažu un Salaspils – iedzīvotāji, ņemot vērā ģeogrāfiskos nosacījumus, tikai priecātos, ja tieši šo novadu zemessargu man būtu vēl vairāk.
– Pats stingrākais "siets", kad runa ir par profesionālo karavīru atlasi, izrādās kandidātu fiziskā sagatavotība. Cik dzelžaini muskuļi ir nākamajiem zemessargiem?
– Šogad Patriotu nedēļas laikā mums bija 19 dažādi pasākumi, arī tikšanās ar vairāku skolu skolēniem Ropažos, Rīgā, Upesleju internātpamatskolā, pie mums atbrauca bērnunama "Ziemeļi" iemītnieki un kristīgās skolas audzēkņi. Lielākajai daļai jauniešu par aizsardzības lietām interese ir, tikai viens otrs, iespējams, ietekmējoties no datorspēlēm, domā, ka karavīram jābūt stipram un cietsirdīgam, bet mūsu redzējums ir citāds – mēs, karavīri, uzsveram arī ģimeniskās vērtības.
Bet, ja runājam tieši par fizisko sagatavotību, pie mums nāk puiši un meitenes, kas, piemēram, studē, ir aktīvi arī sabiedriskajā dzīvē un nodarbojas ar sportu. Nekādas problēmas viņiem nesagādā arī fiziskā slodze Zemessardzes mācībās.
Par zemessargiem kļūst arī cilvēki, kuriem, piemēram, sēžot birojā, dzīvē pietrūkst kaut kā "asāka". Viņus pilnveidoties gan fiziski, gan intelektuāli rosina darbošanās komandā, jo ar savu nevarēšanu neviens taču negrib iegāzt savus komandas biedrus.
Viens mūsu zemessargs ir džiudžitsa treneris Salaspilī, un, cik zinu, vairāki mani zemessargi, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, brauc pie viņa uz treniņiem.
– Zemessardzes 19. bataljona nosaukumā ir vārds "nodrošinājums". Agrāk droši vien jūs dēvētu par "vezumniekiem" vai tamlīdzīgi. Bet kā ir patiesībā?
– Viens no mūsu bataljona pamatuzdevumiem ir kaujas tehnikas remonts ne tikai darbnīcās, bet arī kaujas apstākļos. Tāpēc mācībās izspēlējam tādas situācijas, kad, piemēram, jāevakuē bojāts transportlīdzeklis, bet vienlaikus jāatvaira pretinieka uzbrukums.
Vēl mūsu pienākumi paredz munīcijas, ekipējuma, degvielas piegādi uz kaujas pozīcijām un ievainoto evakuāciju līdz medicīniskajiem punktiem. Tajā pašā laikā mēs nodrošinām arī katra karavīra dzīvē tik svarīgu lietu, kā silts ēdiens.
Zemessargam vēlams apmeklēt vismaz 20 apmācību vai dienesta uzdevumu dienas gadā. Var arī mazāk, bet tad šis gads netiks ieskaitīts viņa izdienas stāžā.
Mūsu bataljona uzdevums ir nodrošināt arī citu vienību apmācības. Tāpēc reāli minimālais apmācību dienu skaits parasti tiek pārsniegts, taču tas pozitīvi atsaucas gan uz zemessarga izdienas gaitu, gan piemaksām par apmācībās pavadīto laiku.
– Vai kadru atlase bataljonam, ja vien pretendents nav mehāniķis, šoferis vai pavārs, nav sarežģītāka kā citām vienībām?
– Protams, mēs ar prieku gaidām cilvēkus, kam ir autoatslēdznieka un mehāniķa iemaņas un tiesības vadīt auto, arī cilvēkus, kuru izaicinājums ir savest kārtībā jebkuru tehnikas vienību. Taču jārēķinās, ka daudziem jauniem cilvēkiem vispār nav autovadītāja tiesību vai ir "B" kategorija, bet mums ir vajadzīgi "C" un "D" kategorijas šoferi, kuri drīkst braukt ar lielajām kravas mašīnām un pārvadāt cilvēkus.
Tajā pašā laikā pat profesionālam šoferim ir vajadzīgs laiks, lai apgūtu Zemessardzes rīcībā esošo tehniku un militārā transporta vadīšanas specifiku, ko prasa braukšana kolonās, kājnieku pārvadāšana, braukšana diennakts tumšajā laikā, ievērojot gaismas un skaņas maskēšanās prasības. To tad arī gada tumšajos mēnešos mežos un Ādažu poligonā mācāmies.
Taču mums noder katrs cilvēks, kurš vēlas būt zemessargs, jo bataljonā taču ir arī kājnieku un sakaru rota. Ir vajadzīgi zemessargi, kuri apgūst apsardzes iemaņas. Ir patruļrota, kuras personāls veic autokolonnas pavadīšanu un sevišķi svarīgu personu, tostarp bataljona komandiera, apsardzi kaujas apstākļos. Tātad katram, kuram ir interese par darbošanos Zemessardzē, var piemeklēt vietu, atkarībā no tā, kādus uzdevumus zemessargs grib un var veikt.
Ja zemessargam ir "B" kategorijas autovadītāja apliecība, bet viņam ir vēlme braukt ar Zemessardzes "Scania" un viņš iet kursos, lai iegūtu augstākas kategorijas tiesības, pastāv iespēja šos izdevumus kompensēt. Taču tas jau būs tad, kad aiz muguras būs desmit dienu pamatapmācības kurss, dots zemessarga zvērests, apgūtas strēlnieku un prettanku ieroču lietošanas un citas militārās prasmes.
– Aicinājumos pieteikties Zemessardzē parasti tiek atgādināts par iespējām sevi pilnveidot, un tā nav tikai prasme rīkoties ar šaujamo.
– Vispirms jau izaicinājums ir prasme darboties komandā. Zemessargi, veicot mācību uzdevumus, labi saprot, ka tos var paveikt tikai darbojoties plecu pie pleca. Šis princips ir spēkā gan plānojot kaujas uzdevumus, gan tos īstenojot, jo viens, bez komandas biedriem, daudz neko panākt nevar.
No otras puses, daudzi no tiem, kuri pie mums atnāk, ikdienā ir vai nu ieslīguši papīru darbu rutīnā, vai ne vienmēr ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu. Darbojoties Zemessardzē, pastāv iespēja pārliecināties, vai tev labāk patīk tikai izpildīt pavēles, vai arī piemīt talants motivēt darboties desmit, varbūt pat 30 cilvēkus.
Daļai Zemessardzes nodaļu un vadu komandieru aiz muguras ir dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos, bet šādas pozīcijas dažu gadu laikā iespējams sasniegt arī cilvēkiem no civilās dzīves, tikai jāgrib mācīties un jābūt gatavam ziedot šim mērķim savu brīvo laiku, apmeklējot jaunāko komandieru kursus Dobelē un Cēsīs.
Te vietā piebilst, ka ik mēnesi vismaz viens vai divi cilvēki no mūsu Zemessardzes bataljona aiziet uz profesionālo militāro dienestu. Labs piemērs ir siguldiete Terēze Šumskiha, kura savulaik darbojusies jaunsargos, tad Zemessardzē un šogad uzsāka mācības Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Turklāt jau nākamgad mūsu uzdevums būs ne tikai rūpēties par Zemessardzes kadriem, bet arī par profesionālā dienesta karavīru rekrutēšanu profesionālajā militārajā dienestā. Zemessardzes bataljoni kļūs par ceļa posmu uz profesionālo armiju. Bet, ja kādam ir interese pievienoties mūsu saimei, ērtāk būs uzdot jautājumus klātienē, iepriekš piezvanot uz tālruni 67910064, mobilo tālruni 29282872 vai rakstot elektroniski uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
