Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portāls "Apriņķis.lv" uzzināja no Katlakalna evaņģēliski luteriskā draudzes, tik vērienīgu remontu šī baznīca nav piedzīvojusi kopš savas pastāvēšanas, proti, 1794. gada, kad tā tika atklāta.

Draudzē stāsta, ka 2014. gadā sāktie baznīcas restaurācijas darbi rit raiti uz priekšu un nesen - novembra vidū - Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētījis baznīcas krustu. Svinīgās ceremonijas laikā, kurā piedalījās arī draudzes mācītājs Māris Ziemelis un draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš, kā arī Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andris Damlics, Krusta pamatnes lodē tika ievietota kapsula ar vēstījumu nākošajam paaudzēm.

Tomēr tādas arhitektūras pērles, kāda ir Katlakalna baznīca, atjaunošanā neiztikt arī bez problēmām. Kā saka Katlakalna draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš, viena lieta ir būvēt jaunu ēku, kur būvniecības process ir prognozējams, bet pavisam kas cits ir restaurācijas darbi, par kuriem iepriekš tā pa īstam visu nemaz nevar paredzēt, un tieši tā ir noticis arī šoreiz.

"Tā, piemēram, bija ar mūsu baznīcas jumta kupolu, kas tikai šķietami ir vienmērīgi apaļš, bet montējot jumta konstrukcijas izrādījās, ka tā viss nav. Uzliktās konstrukcijas nācās atkal celt no jumta nost, pārtaisīt un atkal likt atpakaļ uz jumta," atceras Pēteris.

Lai gan pirms restaurācijas visi attiecīgie dienesti veica nopietnus izpētes darbus, tikai pašā restaurācijas procesā pa īstam atklājās visi tie postījumi, ko laika zobs bija nodarījis baznīcai gan ārpusē, gan iekštelpās. Draudze cerēja savā baznīcā svinēt Ziemassvētkus, bet, tā kā restaurācijas process prasa vairāk laika, nekā bija plānots, atgriešanās baznīcā jāatliek uz Lieldienu laiku. Ja ritēs viss labi, tad nākamgad 2. aprīlī notiks svinīgs Katlakalna baznīcas atklāšanas dievkalpojums.

Jau ziņots, ka šo projektu atbalstīja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, un šā gada februārī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Ķekavas novada būvvaldes tika saņemtas visas nepieciešamās atļaujas logu un durvju restaurācijas darbiem. Drīz pēc tam šiem restaurācijas darbiem izdevās iegūt 45,37 tūkstošus eiro arī no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Savukārt visus pārējos restaurācijas darbus draudze veic par saviem līdzekļiem aptuveni 800 tūkstošus eiro apmērā.

Katlakalna baznīca ir viena no retajām rotondas tipa baznīcām Latvijā. Daudzkārt salīdzināta ar Romas Panteonu – tajā skaidri saskatāma atbilstība antīkajām būvformām, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Tā ir salīdzinoši neliela, tās diametrs ir 18 metri. Katlakalna baznīcas plānojumā atklājas slavenā arhitekta Kristofera Hāberlanda formas izjūtas apvienojums ar izteiktu prakticismu. Baznīca izceļas ar racionālu, luterāņu konfesijas vajadzībām atbilstošu telpas plānojumu – baznīcas soli izvietoti puslokā ap altāra daļu.

Amfiteātra princips solu organizēšanā nodrošina labu baznīcas centrālās daļas – altāra – uztveramību praktiski no jebkuras vietas baznīcā. Tā ir rotondas tipa baznīcu priekšrocība salīdzinājumā ar citu tipu baznīcām. Šajā ziņā skaidri atklājas K. Hāberlanda racionālisms, projektējot klasicisma stila kulta celtni. Būvējot baznīcu, K. Hāberlands izmantoja vienu no vācu arhitektūras teorētiķa K. Šurma izstrādātajiem luterāņu kulta celtņu paraugiem.

Lai vecā Katlakalna baznīca uzplaukst jaunā krāšņumā, draudze lūdz līdzcilvēku palīdzību, jo restaurācijas darbiem nepieciešams papildus finansējums. Ziedot, kaut simbolisku summu, baznīcas restaurācijas darbu pabeigšanai var ikviens.