Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tapis apjomīgs un nozīmīgs pētījums ar vērtīgiem secinājumiem, kas skar pašus būtiskākos valsts pamatus – nākotnes pilsoņu nacionālās apziņas veidošanos. Diemžēl praksē tas piesaista krietni mazāku uzmanību, piemēram, par Mārtiņa Bondara kurpes vicināšanu Saeimas tribīnē vai Artusa Kaimiņa piedzeršanos Vecrīgā.

Pētījums par valstisko audzināšanu tika veikts, aptaujājot 119 pašvaldības, 61 izglītības iestādi, 61 izglītības iestāžu vadītājus, 1163 pedagogus un 2851 izglītojamos. Pētījumā secināts, ka mācību un audzināšanas process skolās nepietiekami veicina bērna veidošanos par atbildīgu un sabiedriski aktīvu indivīdu, Latvijas valsts patriotu. Pašvaldībās un izglītības iestādēs trūkst vienotas pieejas valstiskās audzināšanas darba īstenošanai, tostarp trūkst programmas un tai paredzētā finansējuma.

Lai arī pedagogi stundās pārrunā sabiedriski aktuālos notikumus, tomēr attieksme pret tiem, interpretācija un sarunas konteksts ir pilnībā atkarīgs no pedagoga subjektīvās pārliecības. Interesanti, ka atšķiras pedagogu un izglītojamo vērtējums par valstiskās audzināšanas īstenošanu izglītības iestādēs. Pedagogi kā vienu no valstiskās audzināšanas centrāliem līdzekļiem min audzināšanas stundas, taču izglītojamie, komentējot audzināšanas stundu saturu, tikpat kā vispār valstisko audzināšanu vai tās pazīmes nepiemin.

Pašvaldības un iestāžu vadītāji kā svarīgākās vērtības, kuru veidošana ir nozīmīga, min patriotismu, pilsonisko līdzdalību un piederības sajūtu skolai. Turpretī skolēni kā trīs svarīgākās vērtības norāda pavisam citas, proti, cilvēktiesības, valsts valodu un brīvību. Tātad pedagogu un izglītojamo viedoklis krasi atšķiras, turklāt skolēni akcentē vērtības, kas vairāk svarīgas atsevišķam indivīdam, un mazāk runā par pienākumu pret valsti kopumā.

Tikai 46,7% no aptaujātajiem pedagogiem pauda pilnīgu pārliecību par savu gatavību audzināšanas darbam. Par sagatavotību izglītot skolēnus par atceres dienu vēsturisko kontekstu pilnīgu pārliecību pauda tikai 19,3%, taču vairāk nekā 16% atbildēja noliedzoši.

Valsts Izglītības satura centrs, pildot Izglītības likumā ierakstīto uzdevumu, pašlaik strādā pie audzināšanas, tai skaitā valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijām. Atbilstošus MK noteikumus paredzēts apstiprināt 2016. gada vidū.