"Šodien atkal varam būt lepni par latviešu strēlniekiem un viņu drosmi, aizstāvot Latviju, jo tieši šeit, Plakanciemā, latviešu strēlnieki pirms 100 gadiem izcīnīja savu pirmo uzvaru. Latviešu strēlnieki ir tie mūsu senči – ciltstēvi, kas veidoja mūsu brīvo Latviju. Tāpēc, godinot viņu piemiņu, mēs godinām arī savu valsti – Latviju. Lai šis piemiņas akmens ikvienam no mums atgādina par latviešu strēlnieku varonību un motivē mūs tāpat aizstāvēt un "iedegties" par savu Latviju arī šodien," Lāčplēša dienas priekšvakarā, atklājot piemiņas zīmi latviešu strēlnieku uzvarai kaujā pie Misas upes, uzsvēra Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics.
Kauja pie Misas upes tilta Plakanciemā pēc jaunās laika skaitīšanas sistēmas notika 1915. gadā naktī uz 29. oktobri. Kā pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku vēsturnieks zemessardzes pulkvedis Jānis Hartmanis, šeit pirms 100 gadiem ugunskristības piedzīvoja 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, kas tikai pirms nedēļas bija izgājis no Rīgas un uzsācis frontes darbību.
"Nakts uzbrukumam pie Misas upes bija nenovērtējama morāla nozīme – latviešu strēlnieku cīņas spējas neviens neapšaubīja, viņi ātri kļuva populāri, un uz mūsu nacionālajām vienībām pārnāca daudzi latvieši no krievu pulkiem. Panākumus Plakanciema kaujā nodrošināja rūpīga nepārtraukta četru dienu ilga izlūkošana, 1. rotas komandiera Fridriha Brieža sastādītais pēkšņā uzbrukuma plāns un mūsu karavīru varonība," uzsvēra J. Hartmanis.
Raksturojot pašu kauju, vēsturnieks pastāstīja, ka strēlnieki vajadzēja uzbrukt vācu armijas vienībai, ka nesen bija pārnākusi pāri Misas upei un sāka ierīkot priekštilta pozīciju, izvietojot tur ierakumus ar četriem ložmetējiem.
Latviešu strēlnieku uzbrukums tika balstīts uz pārsteigumu, ātru rīcību un dažādu darbību koordināciju. Katram 1. rotas strēlniekam tika izsniegtas četras rokas granātas, 60 karavīri uzvilka baltos apmetņus, jo tikko bija uzsnidzis plāns sniegs. Kad uzbrucēji pielīda pietiekoši tuvu vācu pozīcijām, desmitos vakarā tika dots signāls un sākās trieciens.
Metot rokas granātas, latviešu strēlnieki strauji iebruka vācu ierakumos. Tajā pašā laikā krievu artilēristi apšaudīja Misas upes laipas un pretinieka galveno aizsardzības līniju. Ienaidnieka karavīri apjuka un, ciešot smagus zaudējumus, atkāpās pāri upei, atstājot placdarmu latviešu strēlnieku rokās. Rezultātā viena mūsu rota bija sakāvusi četras reizes lielāku pretinieka vienību.
Kaujā strēlnieki zaudēja sešus kritušos – Juri Butenieku, Frici Ērmani, Rūdolfu Hofmani, Kristapu Krūmiņu, Jāni Nauri un Kirijanu Šnurovu. Viņi visi apbedīti Rīgas Brāļu kapos, bet no astoņiem ievainotajiem vēlāk nomira Jāzeps Brūveris un Jānis Skuja. Vāciešu pusē krita 31 karavīrs, 34 tika saņemti gūstā un 45 ievainoti. Strēlnieki kaujā ieguva vācu ložmetēju un 35 šautenes.
Plakanciemā uzstādīto piemiņas akmeni pēc Ķekavas novada pašvaldības pasūtījuma izveidoja Ķekavas novada akmens apstrādes un restaurācijas uzņēmuma "Akmens apstrādes centrs "AKM"" meistari Guntis Pandars un Pēteris Zvaunis. Abi piedalījušies arī Brīvības pieminekļa restaurācijā, leģionāru brāļu kapu iekārtošanā Lestenē un pielikuši roku arī pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa Esplanādē, Rīgā, veidošanā.
06.11.2015 18:29
Plakanciemā atklāj akmens zīmi strēlnieku pirmajai kaujai un uzvarai
Autors Ģirts Kondrāts
www.kekavasnovads.lv
Savulaik "kaujai pie Plakaniem, kaujai pie Veisiem" latviešu strēlniekiem veltītajā poēmā "Mūžības skartie" nodaļu ir veltījis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Turpmāk Plakanciemā netālu no tilta pār Misas upi, vietā, kur latviešu strēlnieki savā pirmajā kaujā izcīnīja uzvaru pār vācu karaspēka daļām, kuras virzījās uz Rīgu, būs arī akmenī cirsta piemiņas zīme.