Pārapbedīšanas ceremoniju rīko Brāļu kapu komiteja, un tajā piedalīsies arī pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā un Ķekavas novada domes.
Pirmajā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku mirstīgo atlieku izrakumi Ķekavas pagasta Spieķu kalna brāļu kapos tika veikti no 16. līdz 18. oktobrim pēc darbu atļaujas saskaņošanas ar Ķekavas novada pašvaldību un zemes īpašniekiem. Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Bērziņa portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka šos izpētes darbus organizēja Brāļu kapu komiteja ar mērķi atrast nepārapbedītos karavīrus un atbilstoši karavīru godam un cieņai tos guldīt zemes klēpī Trušeļu brāļu kapos Ķekavā.
Izpētes darbu laikā, ko veica meklēšanas vienība "Leģenda", tika atrastas 77 karavīru mirstīgās atliekas.
1937. gada Spieķu kalnā Ķekavas pagastā iesvētīja labiekārtoto 1916.–1917. gada kritušo Krievijas armijas 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona un citu karaspēka vienību karavīru kapsētu. Šajā kapsētā bija apbedīti gan Pirmā pasaules kara kauju laikā kritušie karavīri, gan pēckara laikā tuvējā apkārtnē atrastie karavīru pīšļi. Savukārt 1963. gadā pēc veco latviešu strēlnieku iniciatīvas kapsētas teritorijā uzstādīja granīta kapa plāksni.
Kapsēta pastāvēja līdz 1977. gadam, kad tika nolemts šo kapsētu likvidēt un karavīrus pārapbedīt uz Trušeļu brāļu kapiem. 1977. gadā notika pārapbedīšana un piemiņas plāksnes pārvietošana, kapsētas teritorija tika nolīdzināta un nodota lauksaimnieciskai apsaimniekošanai.
Savukārt 1990. gadā pēc vietējo iedzīvotāju lūguma Brāļu kapu komitejas pārstāvji veica pārbaudes izrakumus un konstatēja, ka lielākā daļa karavīru nav pārapbedīti.
