Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaņā ar tiem lielāks nekā mūsu valstī pērn izsniegto pirmreizējo uzturēšanās atļauju īpatsvars uz 1000 valsts iedzīvotājiem bija Maltā (23,2), Kiprā (16,2), Zviedrijā (11,1), Polijā (9,4), Lielbritānijā (8,8), Īrijā (8,0), Luksemburgā (7,7) un Dānijā (6,4).

ES kopumā 2014.gadā tika izsniegtas 2 305 758 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, kas bija 4,5 uz tūkstoš bloka iedzīvotājiem.

Igaunijā pērn tika izsniegtas 3222 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, kas bija 2,5 uz tūkstoš valsts iedzīvotājiem. Tikpat liels īpatsvars bija arī Lietuvā, kur izsniegtas 7252 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas.

Vismazākais izsniegto uzturēšanās atļauju skaits, rēķinot uz tūkstoš iedzīvotājiem, pērn bija Rumānijā, Horvātijā un Slovākijā, kur tas bija attiecīgi 0,5, 0,8 un 1,0.

Izsniegto pirmreizējo uzturēšanās atļauju skaits vislielākais pērn reģistrēts Lielbritānijā - 567,8 tūkstoši jeb 24,6% no kopējā ES izsniegto atļauju skaita. Polijā tādu bija 355,4 tūkstoši jeb 15,4% no visām ES izsniegtajām atļaujām, kam sekoja Vācija (237,6 tūkstoši jeb 10,3%), Francija (218,3 tūkstoši jeb 9,5%), Itālija (204,3 tūkstoši jeb 8,9%) un Spānija (188,6 tūkstoši jeb 8,2%).

No visām Latvijā izsniegtajām uzturēšanās atļaujām pērn 49,7% pamatojums bija ģimenes apstākļi. Lielāks ģimenes apstākļu īpatsvars uzturēšanās atļauju saņemšanai bijis Austrijā (57,8%), Luksemburgā (57,6%), Horvātijā (57,8%), Grieķijā (56,3%) un Beļģijā (52,7%). ES vidēji ģimenes apstākļi bija iemesls 29,5% izsniegto uzturēšanās atļauju. Igaunijā tādu bija 39,2%, bet Lietuvā - 20,3%.

10,7% no izsniegtajām uzturēšanās atļaujām Latvija pērn tika pamatotas ar izglītības iegūšanu. Tas bija salīdzinoši zemāks rādītājs ES mērogā, apsteidzot Grieķiju (3,7%), Slovēniju (5,1%), Poliju (8,4%), Zviedriju (8,5%), Lietuvu (9,2%), Bulgāriju un Kipru (abās valstīs 10,4%), kā arī Luksemburgu (10,6%). ES vidēji 20,7% uzturēšanas atļauju pērn izsniegtas izglītības iegūšanai. Igaunijā tādu bija 24,1%, bet lielākais to īpatsvars Rumānijā (34,3%), Lielbritānijā (31,2%) un Francijā (30,0%).

Latvijā pērn 9,9% no uzturēšanās atļauju saņēmējiem lūgumu pamatoja ar darba iespējām. Mazāks to īpatsvars bija vien Grieķijā (9,8%), Francijā (8,8%) un Bulgārijā (3,5%). Igaunijā tādu bija 27,4% un Lietuvā - 66,2%, kas bija lielākais īpatsvars ES, apsteidzot Poliju (58,0%), un Kiprā (57,7%). ES vidēji darba iespējas bija pamatojums 24,8% izsniegto uzturēšanās atļauju.

Citi iemesli ES vidēji bija pamatojums ceturtajai daļai izsniegto pirmreizējo uzturēšanās atļauju. Latvijā tādu bija 29,8%, Igaunijā - 9,3%, bet Lietuvā - 4,3%. Austrijas datos kategorija "citi iemesli" nav iekļauta.