30.09.2015 17:19

Turpinās kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošana Gaujas senlejā

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Skats uz pļavām Turaidas pils pakājē. 20.gs.sākums. No E.Jemeļjanova kolekcijas Skats uz pļavām Turaidas pils pakājē. 20.gs.sākums. No E.Jemeļjanova kolekcijas daba.gov.lv

Lai atjaunotu kultūrvēsturisko ainavu un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Siguldas senlejā, Dabas aizsardzības pārvalde šoruden turpina darbus Siguldas pilsētas teritorijā – Klauku līcī pie Vējupītes, kā arī pie Gūtmaņalas iepretim bijušajai tūristu bāzei.

Īstenojot projektu par meža biotopu atjaunošanu Gaujas Nacionālajā parkā, tur notiek apauguma novākšana un iepriekš nocirsto koku celmu frēzēšana kopumā 25 hektāru platībā, informēja pārvaldē.

Iepriekš minētajās teritorijās, tās regulāri pļaujot vai noganot, turpmākajos gados plānots izkopt estētisku parkveida ainavu, kāda redzama senās Gaujas ielejas fotogrāfijās un zīmējumos. Turklāt šādas pļavas ir labvēlīga dzīvotne simtiem dzīvnieku, augu un sēņu sugu un kopumā veicinās bioloģisko daudzveidību.

"Viena no Gaujas Nacionālā parka nozīmīgākajām vērtībām ir Gauja ar tai raksturīgajiem līkumiem, palienēm un nogāzēm, kas veido neatkārtojamu un raksturīgu ainavu. Visvecākie šīs puses iemītnieki atceras, ka ne vienmēr Gaujas līču malas ir bijušas apaugušas ar mežiem. Senākas kartes, fotogrāfijas un gleznas rāda daudz klajākus upes līkumus, kuros pļavās ievākts siens un ganīti lopi, bet pusdienu ēna rasta zem pļavās izklaidus augošiem kokiem, atgādinot parkveida ainavu," izteikusies Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Sandra Ikauniece.

"19.gs. beigās un 20.gs. sākumā šādas parkveida pļavu ainavas bija daudz plašāk sastopamas Latvijā. Tās tika rūpīgi apsaimniekotas, pļautas un ganītas, bet savdabīgie pusēnas apgaismojuma apstākļi uz koku stumbriem ļāva tur dzīvot ķērpjiem, vabolēm, zirnekļiem, sēnēm u.c., kam parastais mežs bija par biezu. Gaismai atklātie koki savukārt veidoja plašus vainagus ar resniem zariem, kalpojot par mājvietu dažādiem putniem, kuriem dobumu kalšanai tieši šādi koki bija vajadzīgi, piemēram, vidējam dzenim. Regulārā pļavu apsaimniekošana veicināja daudzveidīgu pļavu augu augšanu, veidojoties tam, ko šodien saucam par bioloģiski vērtīgiem zālājiem."

Pašlaik zināmās aizsargājamā parkveida pļavu un ganību platības aizņem tikai 0,02 % (1160 ha) no Latvijas teritorijas. Tas ir viens no retākajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem valstī. To unikalitāte ir novērtēta visā Eiropā, tām piešķirot aizsargājama biotopa vērtību.

Diemžēl aptuveni 77% no pieminētajiem 0,02% šobrīd ir nelabvēlīgā stāvoklī – pārkrūmojušies un apmežojušies, bet ap 67% platību nenotiek tajās vajadzīgā saimnieciskā darbība – pļaušana un noganīšana, norāda Dabas aizsardzības pārvaldē. Teritorijas pakāpeniski aizaug vēl vairāk, un jau agrāk apmežojušās vietās iet bojā senie parkveida ainavas koki, kas senāk bija pieraduši augt klajos vai skrajmežu apstākļos.