Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām balsoja 29 deputāti no LRA, opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" un "No sirds Latvijai", pret bija astoņi parlamentārieši - Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis un Imants Parādnieks, Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības (NA), Ringolds Balodis ("No sirds Latvijai"), Artis Rasmanis (ZZS) un Ilze Viņķele ("Vienotība"), savukārt 45 deputāti no "Vienotības", NA un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumā atturējās.

Rosinot balsot par priekšlikumu liegt publiskās vietās aizklāt seju, LRA deputāte Inga Bite pievērsās latviešu kultūras vides saglabāšanai, Latvijas iekšējās drošības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesībai.

Pēc parlamentārietes domām, Latvijā pastāv noteikta ģērbšanās kultūra, kas ir jāievēro gan sadzīvē, gan arī, pildot amata pienākumus.

"Kultūru dažādība ir skaista, taču tai ir robežas. Dodoties ceļojumā uz musulmaņu valstīm, bikini un mini svārki vai nu paliek mājās, vai čemodānā, jo tās valsts kultūra, kurā viesojamies, šādu ģērbšanos nesaprot. Līdzīgi arī jebkuras citas kultūras pārstāvjiem, ierodoties Latvijā, ir pienākums respektēt latviešu tautas kultūru un tradīcijas," sacīja Bite.

Politiķe norādīja, ka nav divu domu par to, ka bēgļiem ir jāpalīdz, tomēr tas jādara gudri un nedrīkst notikt uz valsts iedzīvotāju vai pašcieņas rēķina.

Bites skatījumā, nepamatota sejas aizklāšana, ja tā nav ierobežota, var būt aizsegs dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai. Viņa atzīmēja, ka sievietei nēsāt aizsedzošas drānas nenosaka islāma reliģija, un tas tiek darīts, lai noturētu "sievietes otršķirīgajā pozīcijā un brīdinātu, ka, ja viņas sevi neaizsegs, tad tiks izvarotas un ļaunprātīgi izmantotas".

"Valdošās koalīcijas pārstāvji ir izteikušies, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties līdz ar pirmo sniegu. Mēs parasti valsts institūciju līmenī neesam gatavi pirmajam sniegam, tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, lai tādas kļūdas neturpinātu," runas noslēgumā teica Bite.

Savukārt Parādnieks pauda, ka pēc būtības piekrīt Bites teiktajam, tomēr vēlas norādīt uz LRA "neveiklo mēģinājumu novērst uzmanību no būtiskā uz detaļām".

"Ir vispār zināms fakts, ka jau augustā Ministru prezidente uzticēja uzdevumus trijām ministrijām, atsaucoties Valsts prezidenta aicinājumam izvērtēt aizliegumu nēsāt šīs galvassegas. (..) Un ir paredzēts, ka ar informatīvo ziņojumu valdībā nāks 30. septembrī, kas ir pēc sešām dienām. Tad arī tiks pateikts, kuros likumos kādas izmaiņas ir nepieciešamas," viņš sacīja.

Norādot uz likumprojekta trūkumiem, politiķis vērsa uzmanību uz to, ka "ir svarīgi precīzi noteikt leģitīmo mērķi, un arī vērtējot šo samērīgumu, ko ir darījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī pret Franciju".

"Ir svarīgi, ka mēs iekļaujam šīs normas ar konkrētiem mērķiem, kas pēc tam būs pamatojums, kāpēc šī norma ir samērīga. Un šīs kultūras tradīcijas, kā jau arī norādīja Inga Bite, Eiropas cilvēktiesību izpratnē tika atbalstīts kā Francijas pozīcija, ka tās izriet no atklātas un demokrātiskas sabiedrības vērtību minimuma un tās ir sieviešu vienlīdzība un sekulārisms," teica Parādnieks.

LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš aģentūru BNS iepriekš informēja, ka likuma "Par personas sejas aizklāšanas regulējumu publiskās vietās" mērķis ir palielināt sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēkiem atrodoties publiskās vietās.

Par sejas aizklāšanu ar apģērbu publiskās vietās likumprojektā paredzēts sods līdz 150 eiro, savukārt par personas piespiešanu aizklāt seju ar apģērbu publiskās vietās - 350 eiro.

"Cilvēki no citiem pasaules reģioniem nāk ar savu kultūru, saviem ieradumiem un tradīcijām. Savukārt mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem pēc iespējas ātrāk izprast vietējos ieradumus un tradīcijas. Jo savlaicīgāk un skaidrāk mēs definēsim šos sadarbības noteikumus, jo mazāk iespēju būs veidoties jaunām krīzēm un drošības izaicinājumiem nākotnē," uzsvēra Liepiņš.

Politiķis arī piebilda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka aizliegums aizklāt seju publiskās vietās nav pretrunā ar reliģisko brīvību, runas brīvību, tiesībām uz pulcēšanos, kā arī nav diskriminējošs un atbilst cilvēktiesībām.