Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iekšlietu ministrs pēc sanāksmes norādīja, ka lēmums sanāksmē ticis pieņemts ar balsu vairākumu, tomēr nav vērtējams, kā obligātā patvērumu meklētāju sadales mehānisma jeb kvotu sistēmas izveide. "Lēmums tika pieņemts ar balsu vairākumu, bet tas nav vērtējams kā kvotas, jo [lēmums] nevar radīt precedentu nākotnē. Ja Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar kādu jaunu priekšlikumu par pārvietošanu, tad tas nozīmē to, ka būs jābūt jaunam lēmumam," teica ministrs.

Ministru sanāksmes laikā Ungārija atteikusies no dalības 54 tūkstošu personu pārvietošanas shēmā, tādējādi lēmums ticis pieņemts par faktiski 66 tūkstošu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas, skaidroja Kozlovskis. Savukārt patvēruma meklētāju pārvietošanā no Itālijas un Grieķijas piedalīsies arī Norvēģija, Īrija un Šveice. Tādējādi bēgļu skaits, kas saskaņā ar EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera plānu par 120 tūkstošu bēgļu pārvietošanu, Latvijai būs jāuzņem no Itālijas un Grieķijas varētu samazināties, atzina Kozlovskis.

"Tas skaitlis, kas mums bija - aptuveni 280 personas [no Grieķijas un Itālijas] - tad varētu vēl korolēt, jo tiks ņemts vērā arī šo valstu [Norvēģijas, Īrijas un Šveices] ieguldījums. Tas ir matemātiskas dabas aprēķins, kas tiks veikts. Precīzi aprēķini būs tuvākajā laikā, bet faktiski viņam būtu jāsamazinās uz leju," teica Kozlovskis.

Savukārt par 54 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kas jāuzņem no Ungārijas, EK gada laikā nāks klajā ar priekšlikumu par to sadali. "Sākotnēji [ministru sanāksmē] tika mēģināts panākt, ka nebūs papildu nekādi lēmumi jāpieņem - ka EK noteiks, kā varētu notikt šis sadalījums. [Tomēr] tika panākts, ka EK būs jānāk ar priekšlikumu uz Iekšlietu un tieslietu ministru padomi, kur šis lēmums tiks pieņemts padomes dienaskārtībā," skaidroja ministrs.

Kozlovskis arī vērsa uzmanību uz to, ka trešdien gaidāmo Eiropadomi, kurā tiks skatīti jautājumi, kuri ir paredzēti cīņai ar migrācijas cēloņiem. "Šodien arī [komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss] Timmermans sniedza diezgan pārliecinošu vēstījumu, ka tiks rasts finansējums šīm aktivitātēm un uzstāja, ka līdz gada beigām jāizveido efektīva robežas aizsardzība, lai cīnotos ar cēloņiem. Tas, manuprāt, ir ļoti apsveicams solis. [Timmermans] aicināja arī dalībvalstis aktīvāk piedalīties, kas nozīmē, ka dalībvalstis tiek aicinātas nosūtīt papildus personālu un iespējams arī tehniku, lai aizsargātu pārējo robežu," skaidroja Kozlovskis.

ES iekšlietu ministri otrdien ar lielu balsu vairākumu apstiprināja plānu par 120 000 bēgļu pārvietošanu bloka iekšienē. Pret šī lēmuma pieņemšanu nostājās virkne Centrālās un Austrumeiropas valstu. ES diplomāts, kas vēlējas palikt anonīms, norādīja aģentūrai AFP, ka lēmums tika pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija (EK) nav spējusi panākt visu dalībvalstu atbalstu, tomēr lēmums būs saistošs visām dalībvalstīm.

Diplomāts atklāja, ka apmēram 66 tūkstoši migrantu, kuri ir saņēmuši patvērumu, tiks pārvietoti no Grieķijas un Itālijas, kuras saskaras ar lielāko migrācijas spiedienu. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers 9.septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, atbilstoši kuram starp ES valstīm būtu jāsadala vēl 120 tūkstoši bēgļu, kuri jau atrodas Grieķijā, Itālijā un Ungārijā. Latvijai saskaņā ar šoplānu būs jāuzņem 526 bēgļi.

Iepriekš tika panākta vienošanās arī par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. No tiem Latvijai vajadzēs uzņemt 250 patvēruma meklētājus.