Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Nekādas runāšanas, nekādas retorikas, ir vajadzīga rīcība," uzsvēra Junkers.

"Eiropai jāuzņem savās rokas simt sešdesmit tūkstoši, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu (...) [ES] iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties par simt sešdesmit tūkstošu uzņemšanu," teica EK prezidents, runājot par 120 tūkstošu patvēruma meklētāju pārvietošanu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas kopā ar viņa maijā paziņoto plānu par 40 tūkstošu bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu.

Viņš arī sacīja, ka EK ir par to, lai patvēruma meklētājiem būtu tiesības strādāt tajās ES dalībvalstis, kurās viņi atradīsies.

"Es ceru, ka šoreiz visi piedalīsies. Nekādas retorikas, ir jārīkojas," uzsvēra Junkers.

"Ziema tuvojas, vai mēs tiešām vēlamies, lai ģimenes aukstajās naktīs nakšņo dzelzceļa stacijās, teltīs?" viņš retoriski jautāja un piebilda, ka "attiecībā uz bēgļiem nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas", brīdinot ES dalībvalstis nešķirot bēgļus pēc reliģijas, kad tiek pieņemts lēmums pat viņu uzņemšanu. Lielākā daļa no bēgļiem, kas ierodas blokā ir no bruņotu konfliktu pārņemtajiem Tuvajiem Austrumiem, kur ir izplatīta islāmticība.

EK publiskos tā dēvēto drošo valstu sarakstu, un migrantiem no šīm valstīm būs jāatgriežas izcelsmes zemē, sacīja Junkers. Viņš atzina, ka šajā sarakstā vajadzētu iekļaut ES kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

"Drošo valstu sarakstā esošajām valstīm ir jāzina, ka tad, kad tās tiek dzēstas no šī saraksta, tās zaudē tiesības kļūt par ES dalībvalstīm," piebilda Junkers.

Viņš aicināja bloka dalībvalstis ļaut patvēruma meklētājiem strādāt.

"Mums vajadzētu darīt visu, lai mainītu valstu likumus un ļautu bēgļiem strādāt no dienas, kad viņi ir ieradušies," mudināja EK prezidents.

Junkers arī paziņoja, ka ir jāstiprina kontrole uz ES ārējās robežas un EK nākamā gada sākumā ierosinās sistēmu, lai atļautu legālo migrāciju Eiropas Savienībā.

"Mēs esam novecojošs kontinents, kas piedzīvo demogrāfisku kritumu. Migrācijai no problēmas ir jākļūst par labi pārvaldītu resursu. Migrācija ir jālegalizē. Mums ir jāorganizē likumīgi ceļi uz Eiropu," ideju klāstīja EK prezidents.

"Komisija 2016. gada sākumā prezentēs labi izstrādātu legālas migrācijas paketi," viņš piebilda.

Junkers arī lūdza ES dalībvalstis saziedot 1,8 miljardus eiro kā ārkārtas finansējumu Āfrikas valstīm.

Savas runas ievadā Junkers paziņoja, ka ES pašlaik nav labā stāvoklī.

"Eiropas Savienība nav labā stāvoklī, " sacīja Junkers, uzsverot, ka ES "pietrūkst Eiropas un pietrūkst savienības". "Tam ir jāmainās," uzsvēra EK prezidents.

Viņš piebilda, ka ES pirmā prioritāte pašlaik ir mazināt bēgļu krīzi.

"Mums, eiropiešiem, ir jāatceras, ka Eiropa ir kontinents, kur gandrīz ikviens kādā [vēstures] brīdī ir bijis bēglis," atgādināja Junkers un minēja vēsturē notikušos plašos migrācijas viļņus no Īrijas, Skotijas un Polijas uz ASV, kā arī atgādināja par migrāciju no Francijas un citām valstīm dažādos vēstures posmos.

"Mums, eiropiešiem, vajadzētu zināt un nekad nedrīkstētu aizmirst, kādēļ tiesības uz patvērumu ir vienas no pamata, visnozīmīgākajām tiesībām. Mums to nevajadzētu aizmirst," uzsvēra EK prezidents.

"Ir taisnība, ka Eiropa nevar uzņemt visas pasaules ciešanas. Tomēr mums tas ir jāskata kontekstā," mudināja Junkers.

"Tas [šogad Eiropā ieradušos migrantu skaits] joprojām ir tikai 0,11% no ES iedzīvotāju skaita. Libāna bēgļi veido 25% no iedzīvotāju skaita, kuru turība ir vien piektās daļas no ES turības apmērā. Kas gan mēs esam, lai veiktu tādus salīdzinājumus," viņš teica.

"Kamēr vien turpinās karš Sīrijā, bēgļu krīze vienkārši neizgaisīs," secināja EK vadītājs.

"Mēs cīnāmies pret [džihādistu grupējumu] "Islāma valsts". Kādēļ mēs neesam gatavi pieņemt tos, kas bēg no "Islāma valsts"?" viņš retoriski jautāja.

Jau ziņots, ka Junkers trešdien EP pirmo reizi sava amata termiņa laikā teica runu "Par stāvokli Eiropas Savienībā".