Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat bēgļi netikšot dalīti pēc valstiskās piederības, taču šobrīd nav precīzi zināms, kuru valstu piederīgie tiks sūtīti uz Latviju.

"Es nevaru pateikt, ka mēs varam ņemt tikai sīriešus, kritērijs ir kvalifikācija pēc Ženēvas konvencijas, kad cilvēkiem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Kritērijs ir vajāšana konkrētā valstī, taču es nevaru izslēgt, ka varētu būt bēgļi, kas ir musulmaņi. Katrs no šiem cilvēkiem tiks vērtēts individuāli. Šodienas sarunas apliecināja, ka baznīcas ir gatavas runāt ar savām draudzēm un individuāli iesaistīties bēgļu uzņemšanā un viņu atbalstīšanā," atzina Pētersone-Godmane.

Pētersone-Godmane atgādināja, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties ziemā.

Bēgļu tēma drīzumā 14. septembrī tiks skarta ES iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. Godmane-Pētersone uzskata, ka galvenais izaicinājums ir spēja skaidri pateikt, ka liela daļa cilvēku nebēg no vajāšanas, bet meklē labākus ekonomiskos apstākļus. To apliecina bēgļu vēlēšanās no drošās valsts Ungārijas nokļūt citā Eiropas valstī - Vācijā.

"Skaidra pozīcija Eiropai ir, ka mēs palīdzam tikai tiem, kas ir bēgļi, bet pārējiem jābrauc mājās. Eiropas izaicinājums ir, kā šos cilvēkus nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes zemēm," norādīja amatpersona.

Runājot par atsevišķas sabiedrības daļas paustajām bažām, ka ar patvēruma meklētājiem Latvijā var nokļūt, piemēram, teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" pārstāvji, amatpersona norādīja - ja kādam būtu mērķis veikt Latvijā provokāciju vai teroristisku uzbrukumu, tad nevajadzētu izmantot tik sarežģītu mehānismu, lai dzīvotu bēgļu nometnēs un gaidītu patvēruma saņemšanu.

Jau ziņots, ka Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, šodien sanāca uz kārtējo sēdi, kurā piedalījās reliģisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji.

Kā LETA jau ziņoja, lai izveidotu Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai Latvijā, izveidota starpinstitucionāla darba grupa.

Iekšlietu ministram līdz 30.septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30. novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jau ziņots, ka valdība 6. jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) iepriekš pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Patvērumu Latvijā kopš 1998. gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.