Latvijas grafiti veterāns Aleksandrs, kurš pazīstams ar pavārdu "Mališs", stāsta, ka Vangažos šis ir jau ceturtais festivāls. To atbalsta garāžu kooperatīvs, uz kuram piederošās sienas tiek uzkrāsoti grafiti zīmējumi, un Vangažu kultūras nams, tātad – arī pašvaldība. Pasākuma sponsors ir akciju sabiedrība "Latvijas Gāze", jo daudzi vangažnieki, kā zina sacīt vietējā kultūras nama direktors Aleksandrs Čankins, strādā vairākos šim koncernam piederošajos uzņēmumos.
Nauda gan nav liela, taču pietiek vietējā mēroga festivāla noorganizēšanai, grafiti krāsu aerosoliem, balvām uzvarētājiem un nelielām piemiņas veltēm katram no dalībniekiem, lai zina, ka nākamreiz jābrauc atkal. "Turklāt mums rezervē ir vēl viena siena pie futbola laukuma," piebilst A. Čankins.
Tikmēr Aleksandrs teic, ka šoreiz festivālā piedalās tikai vietējie zīmētāji – no Vangažiem, Rīgas, Jūrmalas, Berģiem, Inčukalna. Būtu vairāk naudas, atbrauktu arī kāds ārzemnieks no Dānijas un Zviedrijas. Taču festivāls sniedzot atbildi uz grafiti zīmētāju jautājumu, kas ceļo sociālajos tīklos: kur mēs varam sanākt kopā un atbrīvot savu enerģiju pazīmējot? Šogad katrs festivāla dalībnieks var zīmēt uz sienas, ko vēlas, bet nākamgad tiks gleznoti zvaigžņu kari.
A. Čankins viņu papildina, sakot, ka faktiski tas ir sociāls projekts, jo labāk ir tad, ja jauniem cilvēkiem ir ar ko nodarboties un viņi var sanākt kopā un veidot savus grafiti vienā vietā – uz garāžu aizmugurējās sienas, bet neapzīmē visas Vangažu ēkas pēc kārtas.
Grafiti zīmēšana parasti saistās, piemēram, ar hiphopa mūziku, bet ārzemēs arī dažādu rokfestivālu laikā var apgleznot sienas, un tā ir viena no iespējām jauniešiem legāli pašapliecināties. "Turklāt šādās reizēs radītās "huligāniskās" sajūtu izpausmes krāsās reizēm tiek izmantotas, veidojot daudz augstākas kvalitātes dekoratīvos elementus, piemēram, radot preču un skaņu disku iesaiņojumus, ēku dekoros un tamlīdzīgi," skaidro Aleksandrs.
Jānis uz Vangažu grafiti festivālu atbraucis no Rīgas jau trešo reizi. Viņš stāsta, ka patīkot zīmēt grafiti jau no mazām dienām. Vienā no iepriekšējiem festivāliem viņš bijis pats labākais. Zīmējumos redzami burti no vārda "Jānis", bet pa starpu iejaukti dažādi elementi no kinofilmām, arī citādi spontāni prātā ienākuši krāsaini tēli. "Sākām zīmēt draugu pulciņā, kad man bija 14 gadi, bet nu no tās kompānijas esmu palicis gluži kā pēdējais mohikānis," saka zīmētājs.
Savukārt Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas skolotājas Diāna Krieviņa un Gunta Eglīte atbraukušas atbalstīt festivāla jaunāko dalībnieci Silvu Lūsi, kuras sirdslieta ir grafiti, bet trūka pieredzes, kā tas ir darboties ar krāsām pie īstas sienas. Pati Silva stāsta, ka festivālam gatavojusies jau laikus, veidojot īpašas skices un trafaretus, lai uz sienas ar krāsām varētu izveidot latvju rakstu kompozīciju. "To es daru ar mērķi, lai mūsu zeme būtu latviskāka. Mājās, Berģos, gan nav īpaši daudz vietas, kur izvērsties, tāpēc braucām uz festivālu."
Bet ko par visu to saka paši garāžu kooperatīva ļaudis? Piemēram, Igors Purmalis, kurš vēlētos amatos pārstāv gan novada domi, gan kooperatīvu, teic, ka labāk lai notiek festivāli vai konkursi, nekā jāskatās uz jaunu cilvēku apķēpātām sienām.
"Tagad pie mums brauc zīmēt grafiti no Igaunijas, Vācijas un citām zemēm. Tie, protams, nav pasaules dārgākie mākslinieki, bet daudzi zīmējumi, manuprāt, ir interesanti. Es domāju, ka, vismaz kamēr te darbosies šis garāžu kooperatīvs, gaidīsim zīmētājus."
Latvijas grafiti veterāns Aleksandrs (no kreisās) savulaik ar savu mākslu izpelnījies gluži vai “pretpadomju elementa” godu. Jānis Vangažu grafiti festivālā piedalās jau trešo reizi un stāsta, ka iepriekš daudz nedomājot, kas galā iznāks – parasti vadoties no izjūtām. Bet jaunā grafiti māksliniece Silva no Berģu mūzikas un mākslas skolas atbraukusi uz Vangažu grafiti festivālu pēc pieredzes.
