13.12.2011 14:58

Berģu Taku meža ēnas puse

Autors  Kaspars Zalāns
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Cilvēki, kas Garkalnes novada Berģu ciematu sauc par mājām, lepojas ar mežu, kas ieskauj Berģu sānus kā zaļš dzīvžogs. Un ne velti – šis priežu mežs, kas, iespējams, drīz vien var tikt pārsaukts par Taku mežu, ir patīkama pastaigas un atpūtas vieta, pateicoties interesantajam kāpu reljefam un patīkamajai atmosfērai.

Droši vien pateicoties šīm īpašībām, mežs ir ticis izvēlēts kā attīstāma atpūtas un pastaigu vieta Garkalnes iedzīvotājiem. Jau kopš 17. oktobra, kad izsludināts ainavas arhitektūras metu konkurss, tiek izstrādāti plāni, kā pārveidot un pilnveidot šo jauko dabas pērli par vietu, kas kļūs vēl baudāmāka un pieejamāka. Tomēr diemžēl arī šai medus mucai ir sava darvas karote, kas padara esošo stāvokli rūgtāku, proti, tik, cik "mammadaba" ir pacentusies, lai radītu šo skaisto, zaļo buķeti, tik arī cilvēks ir pielicis roku, lai kropļotu tās ziedus.


Topošā atpūtas vieta kļūst arvien piegružotāka, ietverot veselas ieplakas, kas rada miniatūru "Getliņu" izgāztuvju iespaidu. Pat kāpas, kas ir lielākais meža lepnums, nav spējušas palikt neskartas, kad darbīgi cilvēki ir darījuši visu, kas viņu spēkos, lai liktu tām izskatīties kā cietušām no gaisa uzlidojuma – kāpās vairākās vietās pamatīgi izrakņātas smiltis.

Meža tuvumā sastaptie dzīvojošie atzina, ka redzējuši cilvēkus, kas piemēslo un posta mežu, lai gan vairums redzēto mēslotāju to bija centušies darīt diskrēti. Tie mēslotāji, kurus aptaujātie bija apturējuši nedarba mirklī, aizbildinājās ar nespēju atrast atkritumu konteinerus vai arī ar to vispārējo trūkumu apkārtnē. Bet iedzīvotāji par mēslošanas iemeslu sauc cilvēku slinkumu. Ikviens mežs ir Latvijas lepnums, kas jāsargā un jākopj. Arī viens nomests plastmasas maisiņš bojā prieku gan kaimiņam, gan arī nākamajām paaudzēm.

Gunta Sālījuma, skolotāja: Mēslotāji nāk no dažādiem sociālajiem slāņiem, jo cūkmenam profesija nav svarīga. Vajadzētu izveidot viegli pieejamus konteinerus vai pat izdalīt tos mazāk materiāli nodrošinātiem cilvēkiem. Manā jaunībā vienreiz gadā tika atvests liels konteiners, kurā jebkurš varēja atbrīvoties no atkritumiem.Gunta Sālījuma, skolotāja: Mēslotāji nāk no dažādiem sociālajiem slāņiem, jo cūkmenam profesija nav svarīga. Vajadzētu izveidot viegli pieejamus konteinerus vai pat izdalīt tos mazāk materiāli nodrošinātiem cilvēkiem. Manā jaunībā vienreiz gadā tika atvests liels konteiners, kurā jebkurš varēja atbrīvoties no atkritumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Te vainojami atpūtnieki un zvejnieki, kas atpūšas pie ezera, kas kurina ugunskurus, mēdz aiz sevis atstāt savas jautrības pieminekļus – iztukšotas alus pudeles un skārda bundžas. Derētu ieviest sargus, kas patrulētu pa teritoriju vai sargātu meža robežas, tomēr diez vai tas pilnībā spētu apturēt cītīgākos mēslotājus.Te vainojami atpūtnieki un zvejnieki, kas atpūšas pie ezera, kas kurina ugunskurus, mēdz aiz sevis atstāt savas jautrības pieminekļus – iztukšotas alus pudeles un skārda bundžas. Derētu ieviest sargus, kas patrulētu pa teritoriju vai sargātu meža robežas, tomēr diez vai tas pilnībā spētu apturēt cītīgākos mēslotājus.